KAISLĪBAS AP LUSP 
Viedokļu apmaiņa par LU Studentu padomes darbību (Hronoloģiskā secībā)

Skumji, ka tā
Studenta skats no malas uz LU Studentu padomi

Zane PĪRĀGA
03.04.2001

Latvijas Universitātes Studentu padomes rosību dažas reizes gadā pamana un atspoguļo pat LTV "Panorāma". Vai tas nozīmē, ka LU aktīva un studentus aizstāvoša Studentu Padome? Tā deklarē, ka visiem spēkiem cīnās par studentu tiesībām (nu jau arī Latvijas Studentu Asociācijas (LSA) sastāvā), skaļi tiek saukts, ka stipendijas par zemu, ka nedrīkst ieviest vispārējo maksu augstāko izglītību…

Lai cik varbūt vareni šī Studentu padome izskatās uz āru, pašas universitātes iekšienē es nejūtu tās lielisko darbību. Un neko arī par to nedzirdu, izņemot brīžus, kad pienāk kārtējās LUSP vēlēšanas - tad var apskatīt tādus A4 formāta plakātiņus ar saukļiem, kuri aicina balsot par vienas vai otras "partijas" sarakstu.
Ja tā godīgi, tad man radies iespaids, ka LUSP ir tāda draugu (čomu) kompānija, kas tur niekojas - rīko pasēdēšanas, kaut ko paspriež un vārās savā sulā.
Tajā pat laikā es domāju, ka padomes iespējas darboties un varbūt arī sasniegt kaut ko reālu ir diezgan lielas. Man tikai nav bijis iespēju par to pārliecināties.
Tāpēc apjautājos saviem kolēģiem studentiem, ar ko, viņuprāt, nodarbojas Studentu padome. Atbildēs skanēja tādas versijas kā "rīko sēdes", "kaut kos spriež" vai arī "man nav ne jausmas".
"Universitātes Avīzē" Studentu padomei ir sava lappuse, kurā būtu lietderīgi studentus iepazīstināt ar svarīgākajām norisēm. Taču, manuprāt, šīs LUSP lapas ir pilnīgi nebaudāmas un tukšas. Tajās ir apraksti no kārtējiem tusiņiem (kuros piedalās padomes dalībnieku), konkursi ar pilnīgi bezjēdzīgiem jautājumiem (piemēram: "Kāda ir (... tagad seko kaut kāda nevienam normālam LU ierindas studentam neko neizsakoša iesauka, piemēram, Gugo) mīļākā krāsa?" Un atbilžu varianti: zaļa, gurķu krāsa, balta) un tamlīdzīgas lietas. Luspiešiem laikam šķiet, ka man vajadzētu justies pārlaimīgai, lasot šo bezsakaru, ko viņi acīmredzot uzskata par teicamu humora izjūtu. Šķiet, ka sava lapa "Universitātes Avīzē" ir tikai viens no veidiem, kā LU "krutākajiem džekiem" sevi parādīt plašākai publikai. Bet pajautājiet, kuram vēl, izņemot viņus pašus, tās pļāpas interesē.
Man radušās aizdomas, ka LU Studentu padome eksistē tikai tādēļ, lai pašiem (padomes locekļiem) būtu aizbildinājums, ka viņi ar kaut ko it kā nodarbojas.
Nu skumji, ka tā...

Inteleģences, kompetences un stabilitātes trūkums.

Ļ. cien Pirāga k-dze,

Mani izbrīnīja Jūsu raksts SZF avīzē "Skumji, ka tā", kā arī sajusmināja Jūsu nekompetence un pilnīga neizpratne par LU norisošiem procesiem. Turpmāk būtu lābāk ja Jus pirms izskāt savu viedokli rūpīgi izpētat jautājuma būtību un tikai tad izarītu secinājumus. Protams, man nevajadzētu mācīt Jums, kā Jums būtu jāstrādā. Bet man ir pamatotas šaubas, ka Jūs varētu gūt kaut kādus panākumus sociālās zinātnēs izklāstot rakstos tikai savu subjektīvo viedokli.
Par laimi Jums ir iespēja labpties un pašai aktīvi iesaistīties Studentu Padomes darbā. Es domāju, ka tieši Jūs ar savu kritisko pieejo varētu panākt būtiskus uzlabojumus LU SP darbā (vismaz jūs varētu sagatavot LU SP lapu "Universitātes avīzē"). Laiks darboties, nevis gudri spriedelēt.

Ar cieņu,
Sergejs Seņkāns (26.04.2001.)

Redakcijas P.S. Iepazīstoties ar S. Seņkāna atsauksmi, "e-studijas" redakcija uzskatīja par nepieciešamu saglabāt autora teksta autentiskumu. Skumji, ka cien. Seņkāna kungs, iestādamies par inteliģenci, nav pat papūlējies noskaidrot šī vārda pareizrakstību. Pārējo kļūdu meklēšanu uzticam "e-studijas" apmeklētājiem.

Skumji, skumji ar jums, LUSP…

Ieva ALBERTE
03.05.2001

Kur tad ir problēma? Viens students izsaka savu viedokli. Un viedokļi ir dažādi. Ko Sergejs Seņkāns gribēja pateikt Zanei Pīrāgai? Nesapratu. Drīzāk inteliģences, kompetences un stabilitātes trūkumu var pārmest pašam Seņkānam, jo viņa tekstā par šīm lietām pēc būtības vispār nekas nav teikts. Bet, ja jau viņam patīk svešvārdi, tad varu mazliet piepalīdzēt un paskaidrot, ko tie nozīmē, lai nākamreiz cilvēks tos nelietotu par velti un nevietā.
Svešvārdu vārdnīca vēstī:
Inteliģence - attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
Kompetence - lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā, jautājumu kopumā.
Stabilitāte - stāvokļa, īpašību, raksturlielumu nemainība attiecīgajos apstākļos; noturīgums.
Zane nav vienīgā, kurai par studentu pašpārvaldi nav komplimentējošs viedoklis. Arī mana nostāja ir līdzīga. Tātad rēķinos, ka varu izpelnīties kādu skaistu vārdu. Taču nesaskatu iemeslu, kāpēc man vismaz pagaidām vajadzētu mainīt savu viedokli par LUSP. Jo Sergeja Seņkāna reakcija uz viņam ne gluži tīkamu viedokli nepavisam neizskatās kā vēlme diskutēt un skaidrot, kas būtu inteliģenta cilvēka cienīgi. Tā vietā viņš ķeras pie citiem līdzekļiem.
Starp citu, kur tad var iepazīties ar LUSP paveikto? Es to ikdienā nejūtu, šo informāciju es nevaru atrast arī "Universitātes Avīzē", kurā tiek ievietota LUSP lapa. Jautāt pašiem LUSP pārstāvjiem? Godīgi sakot, cik iznācis tikties, tik veidojies mans viedoklis - LUSP jau nu gan nebūs tā vieta, kur es vēlētos iet un stāstīt savas problēmas, lai cerētu uz to risinājumu. Man nav pamata domāt, ka LUSP tā patiesi interesē citu studentu problēmas. Es nesaku, ka LUSP neko nedara, bet apgalvoju, ka tas nav reāli jūtams.
LUSP mājas lapā datums vēsta, ka ir 21. marts. Komentāri lieki. Visa lapa ir... Pašiem nav kauns? Iesaku visiem to apmeklēt, lai uzzinātu, kas notiek LUSP!!! http://www.lusp.lv

Atbilde Zanei Pīrāgai uz rakstu "Skumji, ka tā"

Daniēls BUKS-VAIVADS
LU Senators, LUSP Valdes loceklis, LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes priekšsēdētājs
03.05.2001

Sveiki, e-studijas uzturētāji!
Šeit ir viens kārtīgs viedoklis, pamatots ar faktiem par LUSP un Zanes Pīrāgas rakstu tās sakarā. Ja ir vēlēšanās, tad varat publicēt, ja nav - tā tiks uzskatīta par gļēvulību no jūsu puses :).

(Redakcijas piebilde. Paskaidrojam, ka "e-studija" no pirmās pastāvēšanas dienas ir deklarējusi atvērtību dažādiem viedokļiem un no tiem nav vairījusies. Cien. autora atsauksmi uz "e-studijā" publicēto viedokli saņēmām pa e-pastu ar norādi "drīkstat nopublicēt". Šo "visžēlīgo atļauju" un vēlmi pierakstīt mums gļēvulību no D. Buka-Vaivada puses uzskatām par nekorektu un autora godaprātu diskreditējošu izpausmi.)

Lai cik skumji nebūtu, tomēr man vajadzētu atgādināt, ka arī "e-studija", kura nezin kāpēc tiek dēvēta par elektrisko, nevis elektronisko avīzi, kā būtu pareizāk, tik tiešām ir masu informācijas līdzeklis, uz kuru attiecas likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" noteikumi. Tātad - tam iestājas atbildība par likumā paredzētajiem pārkāpumiem savā darbībā, piemēram - publicējot nepatiesu informāciju, tā ir jāatsauc.
Zane Pīrāga, būdama LU Sociālo zinātņu fakultātes studente, acīmredzot ir informēta par žurnālista tiesībām paust gan faktus, gan viedokli, atkarībā no gadījuma, izvēloties sev piemērotāko. Ja kāds nezin, kāda ir atšķirība starp faktu un viedokli, varu informēt - fakts ir apgalvojums, viedoklis - tas pats apgalvojums, taču pievienojot klāt - "man liekas", "manuprāt", "es domāju", "kāds teica" u.tml.
Kā redzams no raksta "Skumji, ka tā", kas publicēts "e-studijā", tā autore - Zane Pīrāga, ir centusies pēc iespējas maksimāli izmantot sava viedokļa paušanas opciju, tādējādi izvairoties no jebkāda veida atbildības gadījumā, ja minētie fakti būtu melīgi, nepatiesi. Par labu žurnālistam runā, ja viņš ar aprakstāmās tēmas jautājumiem ir gana smalki iepazinies, lai spētu sniegt patiesu informāciju. Pie tam - tas, atbilstīgi pieminētā likuma 25. panta 1. punktam, ir arī žurnālista pienākums. Taču, neskatoties uz pieminēto veiklību, rakstā ir pamanāmi daži fakti, kur viens tāds liecina gauži par sliktu rakstītājai.
Ir minēts, ka LUSP cīnās par studentu tiesībām Latvijas Studentu Asociācijas (LSA) sastāvā. Es, būdams LUSP valdes loceklis, gan neesmu informēts par Studentu padomes iestāšanos kaut kādas Studentu Asociācijas biedru rindās. Cik man ir zināms, tad Studentu Padome ir aktīvākā un nozīmīgākā Latvijas Studentu apvienības, kura kā sabiedriska organizācija ar šādu nosaukumu ir reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā, biedre, kur pietiekami nozīmīgi aizstāv studējošo intereses Latvijas mērogā, piedaloties likumprojektu un nozīmīgu lēmumu izstrādē, izvirzot savus pārstāvjus dažāda veida valstiskās organizācijās, piemēram - Augstākās izglītības padomē (no LUSP - Ēriks Samulis), lai pārstāvētu studentus. Pie tam LSA patreizējais prezidents ir LUSP valdes loceklis - Juris Pūce. Tātad - ir konstatēts melīgs fakts - LUSP nav Latvijas Studentu Asociācijas biedrs, tāpēc šī informācija ir jāatsauc.
Tiek minēta varbūtība, ka LUSP ir draugu pulciņš, kas pasēž, paspriež, vārās savā sulā… Tikpat labi šādu varbūtību varētu bilst par Latvijas parlamentu - Saeimu. LUSPā tiek ievēlēti pārstāvji no visām fakultātēm, ko nodrošina LUSP Vēlēšanu nolikums. Tie tiek ievēlēti pēc sarakstu principa, kur katram sarakstam ir savas politiskās nostājas. Vietā, kur ir politiskās pārliecības un nostājas, tur vairs nevar būt ne runas par čomu kompāniju. Protams - es nevaru apgalvot, ka draudzīgas attiecības LUSP locekļu starpā nepastāv. Tās pastāv, un tas ir normāli.
Rakstā nav konstatējams fakts, ar kuru gan visbiežāk studentiem asociējas LUSP - braukšanas mēnešbiļešu pilsētas sabiedriskajam transportam tirgošana. Tas gan nav tas, ar ko LUSP gribētu asociēties, taču fakts paliek fakts, tāpēc man kārtējo reizi ļoti apšaubāmi liekas izvēlēto respondentu loka atlases kritēriji, kurus raksta autore izvēlējās aptaujāšanai.
Cienītā Zane Pīrāga izsakās par LUSP lapu, reducējot visu savu negāciju uz LUSP kā organizāciju. Gribu informēt, ka LUSP lapu veido viens cilvēks, kurš par to ir atbildīgs, protams, piesaistot citus pēc savas izvēles, tāpēc nav gluži korekti pielīdzināt LUSP lapas saturiskās informācijas līmeni LUSP līmenim. Starp citu, ir ņemta vērā "konstruktīvā kritika" un LUSP valde turpmāk centīsies sekot līdzi LUSP lapas saturiskajai daļai, kaut gan saskaņā ar pieminētā likuma 1. panta 2. daļu - cenzūra nav atļauta.
Rakstā ir konstatējams viens pats akmens LUSP darba lauciņā, proti - informācijas sektora nesakārtotība, kas, jāatzīst, ir pietiekami nozīmīga sfēra, bet - ne pati nozīmīgākā.
Tik tiešām rodas šaubas par raksta autores kompetenci žurnālistikā, jo nepārbaudot faktus, tiek izteikti pietiekami nopietni secinājumi. Informēšu, ka LUSP locekļi gana aktīvi piedalās dažāda veida LU iekšēja rakstura aktivitātēs, izstrādājot dokumentus, piemēram - izstrādājot tā saukto "koju nolikumu" pagājušogad, patlaban - "Studējošo tiesību un pienākumu nolikumu" un, protams - citus tiesību aktus. Lieki piebilst, ka tas viss ir bez jebkādas atlīdzības - tīri uz altruisma un palīdzēt studentijai vēlmes pamata. Tāpēc tik tiešām, kā raksta autore, rodas vēlme bilst līdzīgi raksta autorei - "nu skumji, ka tā" - strādājot studentu labā nevar cerēt uz atbalstu no viņiem pašiem, bet vien sagaidīt kāda centienus iegrūst dunci mugurā. Tik tiešām - "skumji, ka tā".

P.S. Speciāli Zanei Pīrāgai - pat pēc ilgstošas meklēšanas arhīvā, LUSPā nevienu Gugo atrast nav izdevies.

"LU norisošie procesi":
kas tie tādi un kā par tiem kaut ko uzzināt?

Izlasīju Zanes rakstu "Studenta skats no malas uz LU Studentu padomi". Atzīšos, tikai pēc tam, kad viņai (viņai (!) un nevis viņas idejām) uzbruka Sergejs Seņkāns.
Paldies, Sergej, par atsaukšanos!
Es tagad zinu, ka domāju tāpat kā Zane. Un es arī zinu, ka, tāpat kā viņa, nezinu ne tikai to, ko dara LUSP, bet vēl daudzas citas lietas LU. Bet, lai es par savām domām nesaņemtu pārmetumu, ka man trūkst inteliģences, kompetences un stabilitātes, nolēmu kārtīgi izlasīt vismaz vienu "Universitātes Avīzes" (UA) numuru. Vakar, tas ir, 2.maijā, fakultātē vēl bija krietna čupiņa 25. aprīļa avīžu.
Tā kā UA biju nolēmusi lasīt un nevis pamest uz kādas fakultātes palodzes pēc bilžu apskatīšanas, tad aiznesu to uz mājām. Vakarā mani vecāki (abi absolvējuši universitāti) tai metās virsū un gandrīz vai saplūcās, kurš to lasīs pirmais. Tēvs vinnēja, bet, ātri pāršķirstījis, atdeva mammai, teikdams, ka ir džentlmenis un dod sievietēm priekšroku. Man gan viņš apjautājās, kur esot raksti par partijas un komjaunatnes komitejām, jo rektors pirmajā lapā, stāsti par koru jubilejām, ūdens tūristu piedzīvojumiem, visādām atklāšanām un slēgšanām un nopelniem bagātiem universitātes darbiniekiem esot tādi paši kā viņa studiju laikā.
Uz vecākiem es "sapūtos". Pateicu, ka pirms divdesmit gadiem arī zāle bija zaļāka un saule spožāka, paņēmu avīzi un aizcirtu savas istabas durvis. Es domāju, ka vecāki pret avīzi nav taisnīgi. Man patīk manas studijas, tās noteikti ir daudz interesantākas nekā maniem vecākiem. Tas nevar būt, ka avīze ir tik slikta! Mēs vienkārši nezinām kāda tā ir, jo nez kāpēc to nelasām.
Izlasot pirmo lapu, uzzināju, ka rektors bija ticies ar Līvānu 1. ģimnāzijas skolēniem un atklājis starptautisku starpdisciplināru konferenci. Tikpat populāra kā LU rektors bija arī Baiba Rivža (Augstākās izglītības padomes pr-ja), kas arī bija aizgājusi uz konferenci, kuru bija atklājis rektors, un vēl piedevām ievēlēta par Eirofakultātes vadības padomes priekšsēdētāju. Visi teksti bija uzvārdu pilni, kopā pirmajā lapā bija minēti vairāk nekā 20 cilvēku! Lasīšana ir laba lieta! Mana ziņkārība bija sakurināta, un es saskaitīju, cik cilvēku tikuši 25. aprīļa "Dienas" pirmajā lapā. Sanāca tikai kāds desmits.
Pēc materiālu izlasīšanas man radās problēma, kā labāk iztēloties UA pirmo lapu - kā telefonu grāmatu bez telefoniem vai kā memoriālo plāksni, no kuras saglabājusies tikai tā daļa, kur ir cilvēku vārdi un uzvārdi, bet tā, kurā iekalts, kāpēc viņu vārdi un uzvārdi ir būtiski, atlūzusi, sabojāta vai kā citādi zudusi.
Pirmajā lapā vēl varēja sākt lasīt (un otrajā turpināt!) par studējošās jaunatnes organizāciju "Dziesmuvara" un tās (neapgalvoju, bet tā izlobīju no teksta!) kori "Dziesmuvara", kam atjaunošana bija reizē ar 76 gadu pastāvēšanas svētkiem. Es negribu aizskart dziesmuvariešus, bet hronoloģiskus visai garus vēstures stāstus avīzēs tomēr parasti nepublicē.
Nākošais rakstiņš ir par Rietumlatvijas vēstures izpētes komisijas organizēto stipendiju konkursu. Par konkursu ir kādas 2/3 raksta, bet "viskautkas" cits, tiesa ar komisiju saistīts, pārējā trešdaļa. Izlasot tekstu, tomēr neuzzināju, ko tad laureāti izpētījuši un kāda ir pētījumu nozīme. Atsevišķā rāmītī vēl ir aicinājums pieteikties Rietumlatvijas vēstures izpētes 2001. gada grantu konkursā, kurā gan UA lasītājiem nebija lielu cerību piedalīties, jo avīzes iznākšanas datums bija arī grantu pieteikumu iesniegšanas pēdējā diena.
Šķiet, kas šis numurs ir tematiskais un veltīts Vēstures un filozofijas fakultātei, jo 3. lapā ir tikai informācija par Vēstures un filozofijas fakultāti. Viens raksts stāsta, ko darīs Latvijas kultūrvēstures pētījumu centrs, bet otrs - par VFF pārvaldes, organizācijas, attiecību utt. problēmām. Tie man, tāpat kā rakstiņš 7. lappusē, atgādināja tos tekstus, kādus var izlasīt vietējā rajona avīzītē, kad esmu pie omas.
Ceturtajā lapā ir dzeja (1 sleja) un zvaigznes (4 slejas, izvērsta anotācija par izdevumu "Zvaigžņotā Debess"). Atzīšos, ka līdz šim neesmu lasījusi žurnālu tāpēc, ka par to neko nezināju, bet tagad nelasīšu tāpēc, ka raksts mani pārliecināja, ka žurnāls, kaut arī ir "vienīgā populārzinātniskā pērle mēslainē, kas mums liek pacelt galvas, padomāt", nebūs interesants vienkāršajiem mirstīgajiem, kas var atšķirt tikai kādu duci zvaigžņu.
Piektā lapa ir veltīta veselībai - raksts par kontracepciju (kad sāka lietot prezervatīvus, kādi ir kontracepcijas līdzekļi, kādas ir metodes utt.) un raksts par atturību, kurā, salīdzinājumā ar iepriekšējo, nav pat vairs nosacīti derīgu akadēmisku ieteikumu, jo tas acīm redzami paredzēts pozitīvu piemēru parādīšanai un izplatīšanai.
Sestā lapā - sports (izcīnīts LU kauss galda tenisā un Lielā balva volejbolā un kāda ūdenstūriste publicē savu dienasgrāmatu).
Septītā lapa - Pele Faustomāne raksta par rokoperu "Fausts" Dailes teātrī. Cerēsim, ka šis vājais recenzijas žanra mēģinājums ir vismaz kādas teātra specialitātes studentes praktiskais darbs, ko bijis kauns publicēt ar savu vārdu. Vismaz - kaut kāds labums no publikācijas, jo cilvēks trenējies rakstīšanā!
Beidzot 8. lappuse ir klāt un visi, kas tik tālu tikuši, var atbildēt uz testa jautājumiem un uzzināt, cik viņi ir komunikabli, lai pēc tam ietu uz klubu METRO, kurā apmeklētājiem, kā uzskata tā direktors, "veidojas tāds kā snobims, ka viņi ir augstāka līmeņa publika nekā citos klubos. Šķiet, ka komunikācija šeit ir augstākā pakāpē".
BET VĒL VISA AVĪZE NAV GALĀ, jo vēl ir LUSP lapa:
1) stāstiņš par to, cik slikta ir ēdnīca Ekonomikas un vadības fakultātē, kurā kā argumenti izmantoti putras un studentu rindas novērojumi un apraksti;
2) stāstiņš par pašas SP izglītojošu tusiņu, kuru papildina shēma, kurā var saskatīt zināmu atvēzienu uz valsts apvērsumu, jo MK tiek likts virs Saeimas...;
3) stāstiņš par to, kā Baltijas Krievu institūtā sanāca Latvijas Studentu apvienības (LSA) domes sēde, kurā sadalīja portfeļus, pārdomāja, vai tā ir uzvarētāju dome, jo LSA pēdējais kongress bijis "uzvarētāju kongress" un kurā vairākums klātesošo studentu pašpārvalžu pārstāvju atzina, ka augstākajai izglītībai jābalstās valsts budžeta finansējumā/../ un ka ar politisku lēmumu ir iespējams panākt, ka augstākās izglītības finansējums palielinās līdz nepieciešamajam līmenim utt.;
4) stāstiņš kā LUSPieši (šķiet... laikam... varbūt) aplūkoja vaska figūras, bet pēc tam devās "atpakaļ pildīt mums uzticētos (uzticējās tomēr gandrīz 3000 LU studentu) pienākumus, lai saldinātu Universitātes studentu rūgto studentdzīvi..."
Ne LUSP lapā, ne visā avīzē nebija ne rindas par LSA organizēto piketu pie Ministru kabineta, par izmaiņām kredītu ņemšanā un turpmākajām realitātēm to iegūšanā, par budžeta vietu samazinājumu LU, par Mazo valodu konferenci, kurā liela dalība bija arī LU, par citiem pasākumiem, kas notika LU un par kuriem stāstīja Latvijas mediji.
Avīzes lasīšanai es iztērēju vairāk nekā stundu. Es neieguvu inteliģenci, kompetenci un stabilitāti, kas, izskatās, man trūkst vēl vairāk nekā Zanei, jo arī pēc tam, kad esmu izlasīju UA un LUSP lapu, nevaru saprast, kā man apjēgt un piedalīties "LU norisošajos procesos", ja par tiem man neviens pat netaisās pastāstīt. "Universitātes Avīze" un LUSP lapa, ja salīdzinām tās ar informāciju, kas ir Latvijas medijos par studentiem un Universitāti, taču ir saucamas tikai par maldināšanu. Lasot UA, šķiet, ka Universitāte ir mierīga un romantiska osta, kur dzied kori, notiek visādi rāmi pasākumi un kuru reizēm saviļņo tikai parupji studentu jociņi.
Turklāt šī maldināšana taču notiek par manu (precīzāk - manu vecāku) naudu, jo esmu maksas studente, un gan jau visas avīzes un arī LUSP lapas taisīšanā tiek izmantoti arī kādi santīmi no manas studiju naudas.

Inga

LUSP un transporta mēnešbiļetes

06.05.2001

Man arī visu laiku likās, ka tas ir galvenais LUSP darbs - nodrošināt mūs ar braukšanas kartiņām!
Es gan nekad neesmu sapratis, kāpēc tas ir jādara tik murgaini, kā tas notiek Universitāte?
Vēl par braukšanas kartiņām man ir papildus jautājums LUSP.
Kā beidzās stāstiņš par to, kā LUSP Universitātes lielajā mājā nozaga seifu vai atlauza seifu ... ui! ... neesmu neko teicis, jo vairs lāgā neatceros, kā tur bija, un LUSP mani vēl iesūdzēs tiesā par neslavas celšanu....
Tāpēc īsi - kā LUSP ar to "šmuci" tika galā? Vai vienkārši ievelēja jaunus līderus? Un kas to naudiņu TTP samaksāja?

GUGO, kurš arhīvā nav atrodams

15 jautājumi Danielam Bukam-Vaivodam

06.05.2001

Lai konstruktīvi izmantotu kaislības ap LUSP darbību, kurām, ņemot vērā slepenības oreolu, kas ir ietinis šo studentu ievēlēto institūciju, agrāk vai vēlāk bija jāsākas, es nemēģināšu aizstāvēt vienu vai otru pusi, bet gan centīšos uzdot mani un citus studentus jau sen interesējošus jautājumus, uz kuriem, spriežot pēc jūsu ieņemamo amatu uzskaitījuma LU studentu pašpārvaldes institūcijās, jūs varētu būt pietiekami kompetents, lai atbildētu. Es ceru, ka tas būs arī nozīmīgs solis LUSP informācijas sektora sakārtošanai.

1. Vai LUSP ir pieņemšanas laiki, kad interesenti varētu iegūt vajadzīgo informāciju par LUSP darbību?

2. Kam var tikt izteiktas pretenzijas gadījumā, ja šī informācija tiek sniegta nekvalitatīvi, nepilnīgi un/vai izvairīgi?

3. Kādas ir LUSP tiesības un pienākumi, kur tās ir fiksētas?

4. Vai ir apkopoti materiāli par LUSP darbību pēdējo 3 - 5 gadu laikā? Kur var saņemt vismaz kaut kādu rakstisku informāciju par LUSP pēdējo gadu darbību?

5. Vai jūs uzskatāt par savu pienākumu regulāri informēt studentus, kuri ir jūs ievēlējuši un kuru intereses jūs pārstāvat, par savu darbību un konsultēties ar viņiem vajadzības gadījumā? Ja jā, vai jūs varētu minēt konkrētus piemērus šādai rīcībai? Ja nē, cik nozīmīga jums ir pirms vēlēšanām doto solījumu godprātīga izpildīšana un studentu tiesību nesavtīga aizstāvēšana?

6. Ja jūs atzīstat, ka informatīvais sektors nav sakārtots, bet tā, pēc jūsu vārdiem, nav "pati nozīmīgākā" sfēra, tad kurus sektorus jūs uzskatāt par nozīmīgākiem un sekojoši veltāt tiem vairāk uzmanības? Kādēļ jūs esat noteikuši tieši tādas prioritātes?

7. Kādēļ, ja "Universitātes Avīzē" pastāv LUSP veltīta lapa, jūs līdz šim neesat izmantojuši iespēju tur sniegt regulāru un konstruktīvu informāciju par paveikto darbu?

8. LUSP pašreizējā sastāvā darbojas jau apmēram pusgadu, ko jūs esat paspējuši izdarīt, kādas ir ieceres, kad tās tiks realizētas?

9. LU Senātā ieceltajiem ievēlētajiem LUSP biedriem ir veto tiesības, cik bieži un par kādiem jautājumiem tās ir tikušas izmantotas, par kādiem ne? (Kur ir pieejama šāda veida informācija?)

10. Ko manis atbalstītais saraksts "Savējie", kur, ja pareizi atceros, bija minēts arī jūsu uzvārds, ir darījis, lai nepieļautu 90 minūšu lekcijas visā universitātē, kā tika solīts pirms vēlēšanām?

11. Jūs minējāt, ka katram sarakstam, kas piedalās LUSP vēlēšanās, ir savas politiskās nostādnes. Vai jūs varētu raksturot sava saraksta politiskās nostādnes un apjomu, kādā tās ir izdevies realizēt?

12. Kas, izņemot "Studējošo tiesību un pienākumu nolikumu", ir tie citi normatīvie akti, ko jūs pašlaik izstrādājat?

13. Kādas konkrētas studējošo tiesības un pienākumus jūs esat iecerējuši iekļaut "Studējošo tiesību un pienākumu nolikumā"?

14. Kas notiek ar rotācijas sistēmu universitātē? Ko jūs darāt, lai noskaidrotu, kāds rotācijas modelis ir visizdevīgākais studentiem?

15. Kad mēs varam sagaidīt LUSP informācijas sektora sakārtošanu, lai saņemtu regulāru informāciju par jūsu
darbību?

Iveta

Nevajag celt, ja nevar nest!

Zane PĪRĀGA
07.05.2001

No vienas puses, ir prieks, ka ir kaut kas tāds, kas spēj pamodināt Studentu padomē iesnaudušos cilvēkus. No otras puses, žēl, ka šie cilvēki nu nekādi nespēj pieņemt to, ka studentu viedoklis ne vienmēr būs komplimentārs "Mēs jūs mīlam!"
LUSP (Latvijas Universitātes Studentu padome) darboņi acīmredzot nav novērtējuši mediju iespējas - to, ka mediji cilvēku apziņā spēj konstruēt realitāti. Un nav svarīgi, vai konkrētajā gadījumā medijs ir avīze, Internets, radio vai televīzija. Pārsvarā mediju konstruētā realitāte cilvēka apziņā virsroku gūst tajos gadījumos, ja pašam indivīdam nav konkrētas personiskās pieredzes par doto objektu. Man nebija pozitīvās pieredzes saistībā ar Studentu padomi, toties tas, ko regulāri lasīju "Universitātes Avīzē", manā apziņā radīja negatīvu tēlu, tādēļ uzskatu, ka man nevar pārmest uzskatus, kādus tos ir radījuši man pieejamie mediji. Tie paši mediji, kurus taču lasa un nepārprotami veido arī paši "luspieši".
Mediji ir informācijas pārraidīšanas kanāls, un tādēļ jau šie kanāli ir, lai kādam būtu iespēja ziņot, bet pārējiem - šo ziņojumu saņemt. Gudri mediji veidotāji prognozē auditorijas reakciju. Un arī veido to. Ne tik gudri brīnās, ka "gribēja labāk, bet sanāca - kā vienmēr".
Es neapgalvoju, ka LUSP neko nedara. Īsi pateikšu to, ko vēlējos paust rakstā "Skumji, ka tā" - par to, ko dara šī Latvijas Universitātes neatkarīgā pašpārvaldes institūcija, neviens ārpus LUSP netiek pietiekamā līmenī informēts. Bet normāli un pašsaprotami būtu, ka sabiedrība (šajā gadījumā studenti) regulāri tiktu iepazīstināti ar LUSP pieņemtajiem lēmumiem un darbību.
Tie, kas ievēlēja Saeimu, ir tiesīgi pieprasīt detalizētu informāciju par norisēm šajā likumdevēja institūcijā. Vai LUSP nešķiet, ka studentiem ir pamatotas tiesības zināt, ko dara viņu ievēlētā institūcija? Un, ja šī institūcija pati neinformē par savu darbību, kāpēc gan nepajautāt? Tāpat katram ir tiesības izteikt savas šaubas par vēlēta orgāna darbības principiem un tā efektivitāti, ja nav jūtama atgriezeniskā saite vai tā kādu iemeslu dēļ tiek kropļota. Līdz ar to uzskatu, ka LUSP aktīvistu pārmetumi man ir nevietā
Vai LSA un arī LUSP kādreiz ir padomājuši, kādēļ viņu rīkotajos piketos piedalās tik maz studentu, ja no visiem Latvijas studentu tūkstošiem iniciatīvu izrāda tikai pāris simti vai tūkstotis? Vai tas neliek domāt par to, ka viņu darbībā kaut kas nav kārtībā? Bet var jau būt, ka LUSP aktīvisti ir sasnieguši to cilvēciskās pašapmierinātības stāvokli, ka vairs nespēj reaģēt uz apkārtējiem kairinātājiem (studentiem un viņu "neērtajām" problēmām).
Man tiek izteikti pārmetumi, ka sniedzu melīgu informāciju. Vēlos atvainoties Studentu padomei par kļūdu LSA nosaukumā. Tāpēc laboju savu izteikumu, kurš pareizi lasāms sekojošā redakcijā: "LUSP cīnās par studentu tiesībām Latvijas Studentu apvienības sastāvā". Atsaucoties uz D. Buka-Vaivada sacīto, ka studentiem LUSP visbiežāk asociējas ar sabiedriskā transporta mēnešbiļešu tirgošanu, varu teikt, ka pēc diviem nepatīkamiem atgadījumiem biļešu pirkšanas laikā, lai turpmāk izvairītos no nepatīkamām emocijām un taupītu laiku, biļetes pērku citur.
Atbildot Sergejam Seņkānam, varu tikai piebilst, ka turpmāk ņemšu vērā viņa ieteikumus nebūt tik nekompetentai un daudzu būtisku īpašību neapveltītai. Mani patiesi "sajūsmināja" cien. Seņkāna kunga prasme latviešu valodas rakstībā. Bet ir jau tas gudrais teiciens par skabargu cita acī un baļķi savā - otru pamācīt ir viegli, bet savas kļūdas pamanīt negribas vai vienkārši ir slinkums. Seņkāna kungs apgalvo arī to, ka "visu Studentu pašpārvalžu mūžīgā problēma ir tas, ka nezina, kas tā tāda un ko dara", tajā pat laikā man nav neviena nopietna pārmetuma savas SZF (Sociālo zinātņu) fakultātes pašpārvaldei. Esmu redzējusi, kā tā darbojas un aizstāv fakultātes studentus.
Studentu padomei, lai iepazīstinātu studentus ar saviem lēmumiem un darbību, ir dotas divas konkrētas un pastāvīgas iespējas: sava lapa "Universitātes Avīzē" un pašiem sava mājas lapa Internetā.
LUSP mājas lapa ir viskuriozākā parādība, kādu vien man nācies Internetā redzēt. Aplūkojot šo mājas lapu, viegli saprast tos cilvēkus, kuri apgalvo, ka "Internets ir viena liela miskaste". Kad piecas reizes zem uzraksta "Ziņas virsraksts" ir izlasīts teksts: "Tālāk seko tāds īss, paskaidrojošs teksts, kurš pastāsta, par ko tad īsti būs runa rakstā. Uzklišķinot uz virsraksta atveras viss teksts pilnībā. Var būt ietverta arī kāda fotogrāfija, nu to jūs varat apskatīt zemāk.", top skaidrs, ka anekdotes par neattapīgajiem miličiem vai lēnīgajiem igauņiem ir tikai iesildīšanās pirms parādībām LUSP stilā.
"Universitātes Avīze", atšķirībā no mājaslapas Internetā, nekad netiek aizmirsta. Tajā regulāri tiek ievietota LUSP lapa. Man gan rodas sajūta, ka labāk būtu, ja savu reizi avīze iznāktu bez šīs lapas, radot kaut nelielu cerību, ka ilgākā laika periodā tomēr varētu iekrāties un parādīties kaut kas vērā ņemams. Tad varbūt tās slejās nonāktu svarīgāka informācija, nevis viss, kas ienāk prātā, "jo ar kaut ko taču tā lapa ir jāpiepilda". Es novērtēju to, ka "Universitātes Avīzē" varēju iepazīties ar LUSP 2001. gada darbības plānu (darbības mērķiem, metodēm, finansēm, programmu), tomēr uzskatu, ka biju viena no retajiem lasītājiem, kam pietika pacietības to izlasīt un izpētīt klāt pievienoto tabulu ("UA" 23.01.2001.). Es spētu novērtēt arī 2001. gada 6. martā "UA" publicēto LUSP sēdes protokolu (ja vien avīze būtu īstā vieta, kur to publiskot - minētajā gadījumā piemērotākā vieta šim protokolam būtu bijusi jau minētā mājaslapa). Es patiešām priecājos, ka Studentu frakcijai Senātā ir atliekošā veto tiesības. Es spētu novērtēt arī rakstus par studiju maksu, rotācijas principu, par to, kas ir LSA un citus, bet cerības uz tāda veida materiāliem nomāc līdz šim lasītie "raksteļi" un neizsakāmas izcelsmes sacerējumi, kuri LUSP lapai godu nedara. Publikācijās ņirb neskaitāmi uzvārdi - kurš atkal ievēlēts revīzijas komisijā, kuri izvirzīti LSA domei, kuri ievēlēti LSA valdē u.t.t.. Un kas man no tiem uzvārdiem? Pilnīgi jāpiekrīt Ingai, kura uzskata, ka tam visam ir kāda analoģija ar telefonu grāmatu vai memoriālo plāksni. Varbūt tas jāuztver kā pierādījums LUSP rosībai - nepārtraukta komisiju vēlēšana un pārvēlēšana, cilvēku stumdīšana u.t.t. arī izskatās pēc kustības un atgādina darbību. Raksti par lietām, kuras studenti varētu uzskatīt par reālām (piemēram, par pieņemtajām rezolūcijām par studentu kreditēšanas apstākļu uzlabošanu un par augstākās izglītības finansēšanu), nav dominante LUSP lapā. Tiek piesaukti arī citu Latvijas augstskolu studentu vārdi un iespējamie vai jau ieņemtie amati, bet mani tas kā neinteresē, tā neinteresē.
Lai man netiktu pārmests faktu trūkums, minēšu konkrētus piemērus no avotiem.
Nejaušas izlases veidā apskatīju vairākas LUSP lapas "Universitātes Avīzē" (laika posmā no 1999. gada 31. maija līdz 2001. gada 25. aprīlim, tātad gandrīz divu gadu garumā).
Tātad: 1999. gada 31. maija "UA" LUSP lapā ziņo, ka atkal KNZ konkurss! Uzskatāmam piemēram minēšu dažus no konkursa jautājumiem:
Kas tas ir: reizēm stalts, reizēm līks, reizēm teikās apdziedāts?
Atbilžu varianti: tas ir Jānis Bērziņš no PPF; tas arīdzan varētu būt Roberts Līnis; vai vienkārši Gatis Bālgalvis.
Vēl kāds jautājums: dīkdieņa Igauņa iecienītais transporta veids?
Atbilžu varianti: vējdēlis; izpletnis; bagāžas ratiņi; skrituļslidas.
"UA" 2001. gada 23. janvāris.
Konkurss (atkal KNZ): starp konkursa jautājumiem (kas laikam ir par kaut kādu "seksuālo staru" tēmu) ir arī šādi:
Vai jūs ievērojāt, ka neviens jautājums nav saistīts ar Ziemassvētkiem un laimīgo Jauno gadu? Atbilžu varianti: vai tiešām?; nē, neievēroju; kur tad tā var būt?;
Vai Radio KNZ strādā Oskars?
Atbilžu varianti: protams, jau no paša sākuma!; kas ir Oskars?; īsti nezinu, bet laikam nē; Oskars nēēē, bet Ivars gan!.
Seko piebilde, ka pareizās atbildes uz šo jautājumu var nest arī LUSP sekretārei. Tas man liek saprast, ka Studentu padome nav nemaz tik atsvešināta no šī "intelektuālā konkursa".
Un, visbeidzot, šajā pašā avīzē un lapā var atrast arī ierāmētu "sludinājumu" ar "izmisīgu saucienu pēc sapratnes":
"Jūtos ļoti aizskarts, ka uz manu dāsno precību sludinājumu atsaucās tikai izvirtuši vīrieši. Vēršos pie visām Universitātē studējošām daiļā dzimuma pārstāvēm ar atkārtotu (exkluzīvu) precību piedāvājumu. Tā kā dzīvojam tikai vienreiz, iespējams, ES esmu Jūsu lielā iespēja! Kā jau zināt no iepriekšējā sludinājuma, man trūkumu nav. Man ir tikai viens pienākuma aplikts mīnuss, tas ir mans pieņemtais dēls B. S. J. Švinskis. Viņš nav slikts cilvēks, viņam tikai maigs raksturs, neskatoties uz to, ka viņš ir klonēts no dažādiem abiniekiem.
Tuvākās izjūtas par mani Jūs, cerīgās un mīlošās būtnes, varat iegūt, rakstot uz e-pastu: ugis@e-apllo.lv
P.S. Starp citu, mans dēlēns arī ir precību gados. -> Meitenēm viņš nekādas prasības neizvirza.
P.P.S. Mūsu kāzās vedēji būs Daniēls Buks-Vaivads un Inese Saiva."

Es jūtu, ka man nevajag šo tekstu komentēt, viss ir pārāk klaji un skaidri. Un tas ir tas, ko, izmantojot iespēju, vēlas pavēstīt LU Studentu padome...
Diez vai šo muļķību publicēšanas aizliegšana būtu kaut kas tik ļoti pretlikumīgs, lai to dēvētu par cenzūru. Kad tiek publicēts kaut kas tik bezjēdzīgs, tad jāsaka, ka aizliegums "Universitātes Avīzē" nodarboties ar stulbuma (no humora tur nav ne vēsts) multiplicēšanu būtu absolūti loģisks. Mani aizskar šī prastā "informācija", kas liek domāt, ka Universitātes studenti tiek uzskatīti par jefiņiem un idiotiem!
Studentu padomes pārstāvji tagad varētu teikt, ka tikko citētie teksti nav tā informācija, kas atspoguļotu viņu darbību, bet es jums varu vēlreiz paskaidrot, ka tā ir tā informācija, kas tiek publicēta lapā, ar nosaukumu "LUSP lapa". Un tas liek domāt, ka tam visam tomēr ir kaut kas kopīgs. Esiet korekti, nenorobežojieties no tā, kas ir lasāms "UA", visu vainu uzveļot vienam cilvēkam! Un tas, ka regulāri dažādos muļķīgos kontekstos tiek minēti konkrēti uzvārdi un iesaukas, man liek domāt, ka tā pat sava veida dīžāšanās (bez acīmredzama un slavējama iemesla).
Neviens jau neprasa kardinālas pārmaiņas dažu nedēļu laikā. Ir saprotams, ka tik lielā izglītības iestādē kā LU, pārmaiņas nenotiek strauji, bet, skatoties uz to, ka jau trīs gadu garumā manā apziņā tiek "potēts", ka LUSP ir varen jautra padarīšana, tad nedomāju, ka ir bijusi vēlme kaut ko mainīt. Un ja vēl katru gadu tiek vēlēta jauna Studentu padome (2000. gadā pat divreiz!), tad jautrība tur patiešām ir liela.
Visu cieņu cilvēkiem, kas darbojas Studentu padomē, bet padarbojieties arī tajā virzienā, lai mēs par to kaut ko uzzinātu. Citādāk - nevajag celt, ja nevar nest!

Ir tā kā ir, bet var būt savādāk…

Māra Kropa
15.05.2001

Šīs samilzušās diskusijas !!!
Man rodas iespaids, ka pamazām tiek aizskarts gan neapmierināto studentu un pašu LUSP biedru jūtas attiecībā uz LUSP. Arī es vēlētos izteikt savu viedokli:
Kritika ir normāla parādība un ar to vajadzētu rēķināties. Tas, ka ar LUSP informatīvo sistēmu nav labi, tas ir skaidrs. Tā ir jāuzlabo, jāattīsta vai pat jāizveido no jauna.
Man tikai rodas jautājums - kur ir tie lielie LU patrioti, kuri ar visu miesu un dvēseli iestājas par šo Latvijas augstskolu, ceļot tās prestižu???

Jūs droši vien jau nojaušat, ka arī es esmu no LUSP atbalstītājiem…
LUSP sastāvā biju pagājušajā gadā un šī gada sākumā. Patreiz neesmu šajā struktūrā, taču tas, ka savā CV nevarēšu rakstīt - LUSP biedre līdz 2002. gadam, neattur mani veltīt ievērojamu daļu sava laika LU studentu dzīves labā. Kāpēc? - Tāpēc, ka LUSP ir ļoooti daudz ko darīt un sasniegt rezultātu nav iespējams tik ātri un saredzami kā dažiem gribētos.
Šeit tiek mēģināts īstenot projektus, kuri ir ilglaicīgi. Kādi tieši? - Ja jūs tas interesē - nāciet un jautājiet. LUSP telpās regulāri ir cilvēki, kuri jums sniegs informāciju; ja jums nebūs slinkums atnākt vēlreiz un satikties ar attiecīgo personu, jūs iegūsit pamatīgāku informāciju par LUSP darbību pagātnē un par plānoto nākotnē.
Man ir patiešām žēl, kā visās LUSP sēdēs gada garumā es neesmu redzējusi un sastapusi vienkārši interesentus, kuri nav ievēlēti LUSP sastāvā. Visās sēdēs ir iespēja piedalīties. Un kā jums šķiet, vai kāds ir bijis ieinteresēts???
Padomājiet par savu ieguldījumu LU studentu dzīvē!!!
Arī man ir sava studiju, personīgā dzīve un darbs.
Atvainojiet, vai tas, ka mēs cenšamies padarīt labākus apstākļus, mācoties LU, uzlabot studiju kvalitāti, sadzīves apstākļus, segt parādu TTP utt. ir jums nepieņemami un tas ir tik nosodāmi? Nu un, ja neizdodas kā ir ieplānots? Labāk ir nepacelt, nevis nemēģināt celt vispār. Lasot jūsu pārdomas, rodas sajūta, ka būt LUSPā ir sods.
Mani tomēr aizskar šīs runas par LUSP ikdienu/ iknedēļu tusiņiem. Tad, kad ārā ir tik silts, jūs brīvdienās braucat sauļoties un atpūsties, bet ir LUSP cilvēki, kuri sēž un raksta koncepcijas, dokumentus un projektus.
Padomājiet par to, lai nav jāsaka - "nu skumji, ka tā…"
Man ir jautājums visiem šiem ļaudīm, īpaši Zanei: vai jūs esat kādreiz atnākušas/-i, sazvanījušas/-i vai kā citādi sazinājušies ar LUSP un painteresējušies par notiekošo, pirms šīs diskusijas? Un lūdz atsūtiet īsu atbildi - jā vai nē!!!
Lūk arī ir priekšlikums - nāciet un palīdziet strādāt komisijās, kur būs jūsu idejas, realizēsim tās kopā un pēc vasaras brīvdienām padiskutēsim vēlreiz. Tikai tādā gadījumā, ja vasaras brīvdienās būsim strādājuši kopā - aci pret aci, nevis elektriskajos(!) laikrakstos.

P.S. Esmu Informācijas un ārējo sakaru komisijas vadītāja, tāpēc man jūsu idejas būtu jo īpaši svarīgas, lai izstrādātu LUSP info struktūras koncepciju. Sūtiet tās - sb80026@lanet.lv.
Un vēl, laikam mēs domājam līdzīgi, jo LUSP lapas nebūs līdz septembrim/ oktobrim.

Skats no malas un skats no iekšpuses

Juris Pūce
LU SP loceklis
26.07.2001

Kaut arī "banneris" mājas lapas stūrītī vēl joprojām akcentē vienu no lapas, šķiet, interesentākajām sadaļām, "e-studijas" apritē šķiet pierimušas kaislības ap Latvijas Universitātes Studentu padomi. Tagad pēc dažiem mēnešiem beidzot arī es vēlos izteikt savu viedokli par LU SP, "e-studiju", diskusijām globālajā tīmeklī un sasniegumiem praktiskā darbā.

Latvijas Universitātes Studentu padome ir brīvprātīga organizācija, kas apvieno cilvēkus, kas dažādu iemeslu pēc ir vienojušies būt par studentu pārstāvniecības locekļiem un kuriem bija tas gods ikgadējās vēlēšanās pārspēt citus pretendentus uz šo godpilno vietu. Iemesli tiešām ir dažādi - sākot ar vēlmi taisīt karjeru Universitātē un beidzot ar vēlmi "patusēt" studentiskā kompānijā. Pa vidu visam arī vēlme īstenot kādu projektu, nodrošināt kādu aktivitāti, kas dod artavu studentisko interešu veiksmīgākā ievērošanā. Darbošanās ilgums šai organizācijā studentiem ir ļoti īss. Es, kas nu jau trešo termiņu pēc kārtas esmu ievēlēts pārstāvēt studentu intereses, esmu uzskatāms par savdabīgu dinozauru, jo parastais aktivitātes ilgums ir viens, divi gadi. Tad students sāk strādāt un zaudē kontaktu ar studentiju.

Tā kā iesaistīšanās iemesli ir dažādi, tad arī darbības intensitāte un sasniegtie rezultāti atsevišķiem studentijas pārstāvjiem ir dažādi. Daudziem jo daudziem LU SP biedriem vēlme darboties uznāk viļņveidīgi, citiem tā neuznāk vispār. Tā ir vēlētāju - studentu - lieta izvērtēt, cik kompetents, darbotiesgribošs un varošs ir katrs potenciālais viņu pārstāvis. Nevainosim LU SP, ka pārstāvji nav pietiekami aktīvi vai zinoši. Tikai studenti paši var šos pārstāvjus nomainīt. Tomēr, manuprāt, LU SP savu pamatuzdevumu, studentu interešu pārstāvību Latvijas Universitātē pilda ļoti sekmīgi. Pagājušā gada laikā LU SP pārstāvji LU Senātā divas reizes piemēroja studentu veto, panākot pēc tam saprātīgu kompromisu ar Universitātes pārējo personālu un studentu pamatinterešu ievērošanu. LU SP vai tās locekļi pēdējā gada laikā ir iniciējuši un panākuši divu stipendiju nolikumu pieņemšanu. Gaidāms, ka abas šīs stipendijas (M.Petkevičas un K.Morberga) tiks izsniegtas studentiem nākamajā semestrī, nodrošinot iespēju nākotnē vairākiem simtiem LU studējošo saņemt krietni palielinātas stipendijas. LU Studentu padome ir aizkavējusi visus centienus nepamatoti krietni palielināt studiju maksas (izņemot dažas programmas, taču šeit nu ir jāsniedz savas pretenzijas attiecīgo fakultāšu studentu pašpārvaldēm, kas neaizkavēja attiecīgo lēmumu pieņemšanu fakultāšu domēs, kaut arī LU SP uz to vairākkārt aicināja). Studentu padome ir nodrošinājusi, ka maksas pakalpojumu izcenojumi LU studentiem vairākus gadus nav palielināti. LU studenti maksā vismazāko maksu par dienesta viesnīcām Rīgā - tikai pateicoties LU SP aktivitātēm "koju" maksa ir 7 lati mēnesī, nevis 12, kā to bija plānojusi LU vadība. Visus šos darbus ir veikuši vairāki LU SP pārstāvji, kurus interesē, lai studentu intereses tiktu pārstāvētas iespējami labi. Daudzi darbi ir ieplānoti arī šajā gadā. Plānojams, ka šī gada laikā studenti dienesta viesnīcās varētu saņemt papildus servisu - automātiskās veļas mazgājamās mašīnas. Šī projekta īstenošanai LU SP panāca līdzekļu piešķiršanu no LU budžeta. Nākamajā pusgadā LU SP rīkos semināru par augstākās izglītības kvalitāti, kas būs pirmais šāda veida pasākums Latvijā. Semināra rezultātus ir plānots ieviest kā Latvijas Universitātges kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pamatelementus.

Tā es varētu turpināt uzskaitīt plānotos un padarītos darbus vēl ilgi. Taču tas, ka man ir nepieciešams šo darbu veikt, norāda tikai uz to, ka studentu informētības līmenis ir nepietiekošs. Un tā tiešām ir LU SP problēma. Taču, kā jau teicu, LU SP darbojas tikai cilvēki, kas vēlas darboties brīvprātīgi. Un nedz es, nedz neviens cits nevar piespiest Daini Dosbergu, kas ir galvenais sociālo lietu kurētājs LU SP, vai Aldu Bražūni, kas nodarbojas ar izglītības lietām, pēkšņi ķerties pie informēšanas, sabiedriskajām aktivitātēm vai propagandas. Tam vajag citus cilvēkus. Pamazām pamazām LU SP sakārto savas informācijas dienesta problēmas. Sekas var novērot LU SP mājas lapā (www.lusp.lv). Nākošais solis ir LU SP lapas reforma Universitātes avīzē. Tomēr zinu, ka visus mērķus šai jomā mēs sasniegsim tikai tad, ja saņemsim profesionālu atbalstu no visiem, kas vien jūt tādas spējas un vēlmi.

Te nu es nonāku pie "e-studijas" - Universitātes elektriskās avīzes. Manuprāt, ļoti jauks projekts, kas gan prasa vairāk reklāmas un skaidrākas koncepcijas, bet visādi citādi ideja ir vienkārši laba. Komunikāciju studentu iespējas izpausties šādā mēdijā nāk par labu viņu profesionalitātei un dod savu artavu informētības līmeņa celšanai. Vai tiešām nevienam no šiem studentiem nav ideju, ko darīt ar LU SP lapu Universitātes avīzē? Vai tiešām neviens no šiem studentiem nevar veltīt ik mēnesi dažas stundas rakstiem šai lapā? Negribas man tam ticēt. Tas būtu ieguldījums LU SP darbībā, prakse avīžniecībā, jaunas informāciajs plūsma u.t.t u.tml. Tas daudz ko dotu arī Jūsu kolēģiem - studentiem, kuriem ir apnicis lasīt garlaicīgo Universitātes avīzi. Padomājiet, cienītie kritiķi! Varbūt ir pienācis laiks pāriet no "Skata no malas" uz "Skatu no iekšpuses"?

Diskusijas globālajā tīmeklī nav mana aizraušanās. Pagājušā gada laikā, kad LU SP nācās pārdzīvot lielu triecienu - zādzību LU SP telpās - mani un dažus manus kolēģus braši vazāja pa delfu komentāru lapām, lai norādītu, ka esam slikti, zagļi un korumpanti. Toreiz bija žēl sevis, tagad ir žēl rakstītāju. Jo mēs - LU Studentu padome - par spīti nelabvēļiem, skauģiem un neticīgajiem, diezgan sekmīgi turpinam pārstāvēt studentus šai Universitātē.