MEDIJU KRITIKA 
Saldā krējuma skābā garša

Ieva BŪMANE
09.10.2001

Lai arī televīziju, izņemot ziņas, skatos visai reti, 8.oktobra vakarā, LNT ziņu izlaidumu gaidot, ieslēdzu televizoru un "uzdūros" raidījumam "Krējums… saldais". Vispirms no tumsas iznira raidījuma vadītāja Elīna Bīviņa un, pavadot runu ar visai jocīgām galvas un visas ķermeņa augšdaļas kustībām, pieteica pirmo rubriku "Nedēļas kokteilis". Vārds "kokteilis" gluži labi atbilda rādītajam, vienīgi ņemot vērā, ka tas sajaukts no putukrējuma, gurķu marinādes un traukūdens. Šādas asociācijas radās, skatot blakus Amerikas uzbrukumus Afganistānai, firmas "Lukoil" jubileju, tenisista Andrē Agasi rīkotu labdarības koncertu un dziedātājas Dženiferas Lopesas otrās laulības. Pirmais iespaids - absolūts sajukums, kurā trīs sižeti no četriem attiecas uz Ameriku. Man būtiski no tiem šķita tikai ASV uzbrukumi teroristiem, taču sižeta vietu šāda tipa raidījumā gan neredzu. Likās, ka tas ievietots tikai tāpēc, ka "tagad tā dara visi".
Nākamajā rubrikā "Notikums" tika stāstīts par Džona Lenona piemiņas koncertu, ko sarīkojusi viņa atraitne Joko Ono, iesaistot daudzas Amerikas mūzikas zvaigznes.
Tālāk sekoja kaut kas no pavisam citas "operas" - stāstījums par smaržu vēsturi un lielāko parfimērijas veikalu informācija par to, kādas smaržas šoruden visvairāk iecienījušas Latvijas sievietes. Sižeta beigās mani nokaitināja frāze, ka "smaržas, kas piestāv jūsu draudzenei, uz jūsu ādas smaržos savādāk". Šajā brīdī atcerējos pasniedzējas Dites Liepas simtreizējos atgādinājumus par atšķirību starp vārdiem "savādāk" un "citādāk".
Pēc reklāmas pauzes rubrikā "Vai jūs zināt…" varēju noklausīties Stīvena Spīlberga filmas "Mākslīgais intelekts" sižeta atstāstu un trīs "ekspertu" izjūtas pēc filmas noskatīšanās. Un, to visu apkopojot, nobeigumā žurnāliste pareģo, kā mēs visi, televīzijas skatītāji, jutīsimies, kad būsim noskatījušies šo filmu. Bet ja nu es jutīšu citādāk?
Vienīgais veiksmīgais moments raidījumā man šķita pieteikums sižetam, kurā tika rādīts, kā Latvijas slavenības spēlē "Monopolu". E. Bīviņa, ievadot skatītājus šajā atmosfērā, paziņoja, ka Roberts Zīle tikko esot nopircis Krasta un Stabu ielas, Rebeka Brīvmane pārņēmusi "Latvijas dzelzceļa" vadību, bet Arvils Ašeradens nule iznācis no cietuma. Pārsteigums nostrādāja.
Tomēr, runājot par raidījumu kopumā, man radās iespaids, ka to veidojis kāds, kurš spaidījis kabeļtelevīzijas kanālu pogas, izrāvis pa vienam sižetam no katra kanāla un pēc tam mēģinājis tos "saķepēt" kopā, pievienojot LNT žurnālistu tekstu.
Skatoties "Krējums… saldais", man nekļuva skaidrs, kāds ir šī raidījuma žanrs. Tajā bija kaut kas no "Privātās Dzīves" stila, kaut kas no sieviešu žurnālu lappusēm, kaut kas ziņām līdzīgs, kaut kas…
Par raidījuma nosaukumu - nedomāju, ka tas ir veiksmīgs, jo vadītājai, to pieminot, ir visai dīvaini jāminstinās, lai izteiksmē būtu jaušams rakstu valodas daudzpunkts.