Latvijas Žurnālistu savienības Ētikas
kodekss
(Kodekss pieņemts Latvijas Žurnālistu savienības konferencē 1992. gada 28. aprīlī.)
I Masu informācijas līdzekļu loma sabiedrībā
1. Vārda un preses brīvība ir demokrātijas pamatelementi.
Brīva, neatkarīga prese, radio, televīzija ir būtiski sabiedrības demokrātiskās
attīstības garanti.
2. Masu informācijas līdzekļiem jāaizsargā vārda un preses brīvība. Tie nedrīkst
pakļauties nekādai ietekmei, kas varētu ierobežot brīvu informācijas plūsmu
un informācijas avotu izmantošanu vai traucēt atklātas debates par jebkuru sabiedrībai
nozīmīgu jautājumu.
3. Masu informācijas līdzekļu pienākums ir aizstāvēt cilvēka tiesības.
II Žurnālista uzdevumi
1. Žurnālista galvenais uzdevums ir garantēt sabiedrībai patiesas
un pārbaudītas informācijas saņemšanu.
2. Faktu izklāstam jābūt objektīvam, skaidram un nepārprotamam, atklājot svarīgākās
sakarības un nepieļaujot izkropļojumus.
3. Žurnālists ir personiski atbildīgs par sniegto informāciju un tās interpretāciju.
4. Žurnālistam ir jāatturas no darba, kas ir pretrunā ar viņa pārliecību.
5. Žurnālista pienākums ir cienīt intelektuālo īpašumu un nepieļaut plaģiātu.
III Redaktora un redkolēģijas atbildība
1. Redaktors, kā noteikts likumā "Par presi un citiem
masu informācijas līdzekļiem", ir atbildīgs par laikrakstā, žurnālā, TV
vai radio raidījumā sniegto informāciju. Viņam jānodrošina precīzas un korektas
informācijas plūsma, kā arī brīva izteikto viedokļu apmaiņa.
2. Redkolēģiju locekļiem jārīkojas neatkarīgi no personu un grupu interesēm.
IV Attiecības ar autoriem
1. Žurnālistam nav tiesību atklāt informācijas devēja vārdu
bez viņa piekrišanas, izņemot gadījumus, kad informācijas avots tiek pieprasīts
tiesā.
2. Sevišķi uzmanīgi jāizturas pret cilvēkiem, kas paši neapzinās informācijas
nozīmīgumu un atklātībai nodoto aktu izraisītās sekas. Žurnālistam savā profesionālajā
darbībā ir korekti jāizturas pret citu cilvēku emocijām un jūtām, kā arī viņu
nezināšanu vai nespēju izdarīt secinājumus.
V Publicēšanas noteikumi
1. Žurnālistam kritiski jāizvērtē informācijas avots, jāpārbauda
informācija un citētie izteicieni.
2. Publikācijā žurnālistam jārespektē cilvēka personiskā dzīve, viņa tautība,
domāšanas veids un reliģiskā pārliecība.
3. Publikācijā faktiem jābūt skaidri un saprotami nošķirtiem no autora komentāra.
4. Jābūt nepārprotamai robežai starp reklāmu un autora sagatavotu materiālu.
Autora teksts nedrīkst imitēt reklāmu, jo šādi raksti rada šaubas par redakcijas
objektivitāti, kā arī par masu informācijas līdzekļu neatkarību.
5. Liela uzmanība jāveltī ilustrāciju izmantošanai. Sevišķi, ja attēls tiek
izmantots cita (ne oriģināla) teksta ilustrēšanai, jāizvairās no manipulēšanas,
kas var radīt aplamu priekšstatu. Fotoilustrācijas montāžas gadījumā tas jānorāda
attēla parakstā tieši vai ar pieņemtu apzīmējumu palīdzību.
6. Žurnālistam jābūt sevišķi uzmanīgam, rakstot par tieslietām - viņš nedrīkst
kaitēt izmeklēšanas darbam ar priekšlaicīgu atsevišķu faktu publicēšanu, kā
arī jāpatur prātā, ka apsūdzēto ne tieši, ne netieši nedrīkst pasludināt par
vainīgu pirms tiesas lēmuma.
7. Ja publikācijā ieviesusies kļūda, par to jāatvainojas; atsaukums publicējams
tajā pašā izdevumā redzamā vietā.
8. Jādod iespēja sniegt publisku atbildi tām personām vai organizāciju pārstāvjiem,
kuru viedoklis, nostāja vai rīcība iztirzāta publikācijā.
9. Autoram ir tiesības pieprasīt, lai rediģēto materiālu žurnālists viņam parādītu;
šāds materiāls publicējams tikai ar autora akceptu.
VI Žurnālists un sabiedrība
1. Žurnālistam jārespektē demokrātiskie institūti un morāles
normas.
2. Žurnālistam jāaizstāv vispārcilvēciskās vērtības - miers, demokrātija, cilvēktiesības,
tautu tiesības uz pašnoteikšanos.
3. Latvijas žurnālistiem, cienot citu tautu nacionālās vērtības, jārespektē
latviešu tautas svētākie simboli, vēsture un kultūra, Latvijas neatkarība un
brīvība.