MEDIJU KRITIKA 
Kenija nāves bezjēdzība

Jānis BAGĀTAIS
29.05.2001

- Ak, Dievs, viņi nogalināja Keniju!
Paskaidrošu, ka runa ir par oranžā kombinezonā tērpta un no aplikācijas papīra izgriezta animācijas filmas tēla bojāeju, kurai pēdējo pāris gadu laikā pie TV ekrāniem sekojuši miljoni cilvēku, kurus saista multiplikācijas seriāla "Dienvidparks" infantilais humors, skarbā rupjība un primitīvie zīmējumi. Tātad - miljoniem tādu cilvēku, kā šo rindu autors.
Dīvaini, ka vismaz Latvijā publiska atzīšanās iknedēļas sekošanā Kenija nāvei uzskatāma ja ne par labo toni, tad vismaz ne par netikumu. "Dienvidparks" ir radikāls, progresīvs un kāds tik vēl ne. Šķiet, ka līdzīgu statusu četru brašo jaunekļu Kevina, Kaila, Stena un Kārtmena lamāšanās un zākāšanās teju vai pusstundas garumā izpelnījusies arī viņu dzimtenē ASV. Neba nu citādi "Dienvidarks" būtu nonācis pelēko smilgu un zilo ezeru zemē Baltijas jūras krastos un pat tulkots latviešu mēlē. Ar vārdu "tulkot" parasti tiek izprasta kādas frāzes izteikšana citā valodā, tāpēc "Dienvidparka" sakarā labāk būtu lietot citu vārdu - "tuvināt", jo "Dienvidparka" iemītnieku buldurēšana latvieša ausīm svešajā mēlē, pārvērsta divās šaurās rindiņās TV ekrāna lejasdaļā, skatītājam ļauj tikai nojaust, par ko aptuveni ir runa. Tiesa gan, šis defekts, izmantojot valodniecisku jaunradi, tiek veikli pārvērsts par efektu - tādi izteicieni kā "sasper d*rsu", "rūķītis sūdiņš", "tavs sencis brien" vai "vasara bez spridzekļiem sūkā d*rsu" ir tulkošanas mākslas un spēju augstākā pilotāža, kas nereti ļauj sajūsmināties vairāk nekā "Dienvidparka" sižets. Galu galā - rupjības, jo īpaši uzsvērtas un neslēptas, daļai cilvēku smieklīgas likušās vienmēr.
Savā ziņā "Dienvidparkam" par savu popularitāti jāpateicas Simpsonu iecirstajai taciņai - dzeltenā ģimene no Springfīldas, kuras dzīve nu jau vairāk nekā 10 gadus vērojama pasaulē visskatītākajā tāda paša nosaukuma seriālā, skatītāju sirdis vai ko citu iekaroja ar neviltotu stulbumu un visai nebaudāmu animāciju. "Dienvidparks" spēris soli uz priekšu, līdzjutēju miljonus priecējot ar vēl patiesāku stulbumu un kroplākiem attēliem. Laikam jau daudziem stulbumus, kurā ar nelielu piepūli iespējams saskatīt arī veselīgi ironisku dzīves skatījumu, ļoti iet pie sirds.
"Dienvidparks" nesaudzē nevienu - pat ne taipus okeānam tradicionāli neaizskaramās minoritātes. Un vismaz mums "šeit" tas liekas smieklīgi. Interesanti, vai tikpat komisks latvietim liktos "Dienvidparka" Latvijas ekvivalents, teiksim, "Zilaiskalns", kurā četri brašuļi jokojoties aicinātu izrēķināties ar igauņiem, nošaut Kauperu vai veikt citas "jautrības".
"Dienvidparka" neatvairāmais šarms slēpjas faktā, ka nekāda šarma tajā nav. "Dienvidparks" nebalansē uz smieklīgā un stulbā robežas, tas vienmēr ir atradies absolūta stulbuma grāvī. Un, tā kā neko citu neviens no šīs "multenes" nekad nav gaidījis, tās stulbums šķiet smieklīgs.
Un vēl - "Dienvidparkam" raksturīgs postmodernismā izteiktais absolūtu vērtību trūkums. Dziļāku jēgu, kā redzams, iespējams saskatīt visur - pat tur, kur tās nav un kur tā nekad nav bijusi.