Izstāde "Skola 2001" "Grāmata 2001"
03.04.2001
Apmeklēt izstādi "Skola 2001" es izvēlējos ārkārtīgi vienkārša iemesla dēļ - esmu to apmeklējusi arī citus gadus un tāpēc man ir iespēja salīdzināt un pavērot, kas ir mainījies gan skolu tirgū, gan to vēlmē parādīt sevi pēc iespējas labāk. Tā kā izstādes dalībnieku ir ārkārtīgi daudz - 28 augstskolas, 35 arodskolas, 21 mācību centrs un 60 grāmatizdevēji - izvēlējos vairākus kritērijus, pēc kuriem apskatīju izstāžu stendus.
Vizuālais
noformējums.
Pilnīgi viennozīmīgi,
ka tieši vizuālais noformējums ir tas kas pirmkārt piesaista apmeklētāju uzmanību.
Pretī centrālajai ieejai "savas pozīcijas" saglabājusi Latvijas Universitāte.
Šopavasar mūsu universitāte prezentēja sevi ievērojami lielāka platībā, taču
katru gadu tiek saglabāts viens un tas pats vizuālais noformējums - apļveida
stends un tādā pašā aplī izkārti karodziņi ar fakultāšu nosaukumiem. Būtu jau
labi, ja zem katras fakultātes "karodziņa" arī būtu bijis atrodams
šīs fakultātes pārstāvis, kas varētu sniegt konkrētu informāciju.
Ievērojami izcēlās Rīgas Tehniskā Universitāte, kura platības ziņā LU līdzīgā
laukumā bija izveidojusi imitētu gaisa balonu.
Efektīvs noformējums,
kas guva arī dažu preses izdevumu ievērību, bija biznesa augstskolai "Turība"
- liels brīvs laukums, pa kuru uz skrituļslidām vizinās īsos svārciņos tērptas
meitenes un dala informācijas lapas. Nepamanīti nevarēja palikt "Turības"
milzīgās stenda fotogrāfijas "vīrieši uzvalkā un platmalē".
Izstādē piedalījās arī
biroju tehnikas firma "Konika". Stenda iekšpuse bija izveidota kā
biroja telpas - paklājs, melni ādas dīvāni visapkārt un pie sienām rāmīšos ielikti
"kaut ko" apliecinoši dokumenti. Viss it kā pareizi, un tomēr, vairākas
reizes uzturoties šī stenda tuvumā, es nevienu reizi neredzēju kādu pieejam
pie stenda darbiniekiem vai vismaz izejot tam cauri. Tā kā lielākā daļa izstādes
apmeklētāju ir skolnieki šis stends bija pārāk "augstprātīgs" konservatīvs
un vēss, lai vidusmēra vidusskolēns gribētu tajā iegriezties. Ļoti iespējams,
ka firma orientēja savu stendu uz skolu vadītājiem vai iespiedējiem un grāmatniekiem,
tomēr arī tos es neredzēju esam šajā stendā.
Gribētos pieminēt arī ar medicīnu saistīto mācību iestāžu stendus - visi kā
viens ekspluatēja jau pirms diviem gadiem apspēlēto tēmu "skelets un manekens
uz nestuvēm".
Rīgas pārtikas ražotāju
vidusskola savu stendu bija izveidojusi kā konditorejas veikalu. Skatlogā bija
izvietotas dažādas kūciņas un bulciņas. Ņemot vērā to, ka daudzi vidusskolēni
uz šo izstādi bija braukuši no attālākām Latvijas pilsētām un mērojuši tālu
ceļu, pilnīgi viennozīmīgi, ka šo stendu apmeklēja ne viens vien. Ar friziermākslu
un kosmētiku saistītās skolas savus stendus bija izveidojušas kā mazus skaistumkopšanas
salonus.
Nākamais būtiskākais kritērijs, ko katrs apmeklētājs novērtē, ir tas - ko
es varu dabūt bez maksas, izņemot informāciju.
Te man jāatzīmē, ka biju
mazliet vīlusies, jo spilgtā atmiņā vēl bija aizpagājušā gada izstāde, no kuras
atgriezos ne tikai ar informācijas lapām, bet arī divām dienasgrāmatām, kaudzīti
apsveikuma kartīšu, kalendārīšiem un papīra paraugloksnēm, kā arī dažādas cietības
zīmuļiem. Šoreiz es centos būt vēl uzstājīgāka, tomēr gala rezultātā par velti
es dabūju tikai informāciju un vienu mazu glāzīti tējas. Presē gan parādījās
informācija, ka 34. arodvidusskolas stendā apmeklētājiem piedāvās pārveidot
frizūru, tomēr laikā, kad es tur biju, mati tika veidoti pārāk perfektām modelēm,
kuras neizskatījās no malas uzaicinātas.
Informācija
un stendā esošie cilvēki.
Tā kā skolas nav tā iestāde,
kas sevi var parādīt ar kaut ko taustāmu, ļoti svarīga ir to sniegtā informācija
un veids, kādā tā tiek pasniegta. Absolūti visos stendos cilvēki bija ļoti laipni
un smaidīgi. Nevienā stendā nevajadzēja pašai lūgt informācijas lapu, gluži
otrādi - stendu darbinieki vispirms izstāstīja, kas uz tās rakstīts un tikai
tad iedeva rokās pašu lapu. Vēlētos atzīmēt, ka LU stendā, ņemot vērā tā visai
iespaidīgo platību, atradās par maz cilvēku, tāpēc bieži vien apmeklētāji, redzot,
ka stenda darbinieki runājas savā starpā, nemaz negāja klāt pašam stendam. Grāmatizdevēju
stendi savukārt atgādināja veikalus, jo tajos varēja tikai nopirkt grāmatas.
Līdz ko cilvēki tuvojās stendam, atskanēja pārdevējas laipnā balss:" Lūdzu,
ko jums var piedāvāt.."
Vēlētos atzīmēt stendu,
kurš man personīgi uz kopējā fona izraisīja izbrīnu. Tas bija firmas "Zelta
bite" stends, kurā varēja apskatīt un nopirkt firmas produkciju - no ārstniecības
augiem ražotas tējas, ziedes un eļļas. Stends, protams, neiekļāvās izstādes
kontekstā, bija vizuāli neuzkrītošs, mazs un tajā bija tikai divi darbinieki.
Es būtu tam pagājusi garām, ja ne ļaužu pulks, kas drūzmējās ap to. Pieejot
tuvāk, es secināju, ka pulks ir sadalījies divās daļās - vieni aizrautīgi klausās
stāstījumu par šo produktu "unikālo" ietekmi uz veselību, otra daļa
steidz samaksāt naudu un iegūt savā īpašumā preci. Jāpiebilst, ka šie cilvēki
nebija vidusskolnieki, bet gados vecākas sievietes, acīmredzot skolotājas. Redzot
citu cilvēku lielo ieinteresētību, arī es mēģināju nodibināt kontaktus ar firmas
pārstāvjiem. Un tas man izdevās veiksmīg i- uzzināju visu iespējamo informāciju,
vienojāmies par to, ka sazvanīsimies pirmdien un norunāsim laiku preces piegādei
uz mājām. Man tagad jāsaka, ka šis bija labākais stends, jo ar minimālu piepūli
- necilu stendu pašā halles nomalē, firma panāca pietiekami lielu efektu. Manā
acu priekšā vismaz desmit cilvēki iegādājās šo produkciju un ļoti daudzi cilvēki
ieguva izsmeļošu informāciju.