Ja pilnīgi viss ir apriebties, jūs piemeklējusi depresijas lēkme
Laikus atklāta un ārstēta slimība ļauj izvairīties no smagām sekām

Jevgenija SEVIDOVA
08.05.2001

"Mēs aiz depresijas ietekmēm" - tāds nosaukums tika vienai no konferencēm, uz kuru mediķi aicināja ne tikai savus kolēģus un žurnālistus, bet visus interesentus. Tēmas apspriešanā piedalījās arī Rīgas Narkomānijas profilaktiska centra direktors Jānis Strazdiņš, pacientu tiesības aizstāvēšana fonda pārstāve Gunta Ancāne, psihiatre Māra Eglīte un medikamentu firmas Solvay Pharmaceuticals piegādātāja vadītājs Arvis Eisaks.

Kā paskaidroja medicīnas doktors Jānis Strazdiņš, depresija nav pagaidu parādība, kā daudzi parasti to uztvert, bet sarežģīta slimība. Tā cilvēku var novest līdz pat pašnāvībai.
- Novērst depresiju bez palīdzības un atbalsta no malas praktiski nav iespējams, - brīdina profesors.
Gunta Ancāne īpaši iezīmē trīs tā sauktos riska faktorus: ideoloģisko, psiholoģisko un sociālo.
- Sociālā vide, jo īpaši šajos pārmaiņu laikos, cilvēku nežēlo. Netrūkst pārdzīvojumu, kas cilvēkam ar labilāku nervu sistēmu var izraisīt hronisku depresiju.
Mediķi šokēja ar pētījumu gaitā iegūto informāciju: depresijai visvairāk ir pakļauti jaunieši. Izrādījās, ka jauniešu sirdsmieru posta nelaimīga mīlestība, strauja apstākļu maiņas, nepatikšanas skolā, problēmas ģimenē vai savu vienaudžu kompānijā. kompānijā. Daudzi jaunieši savus pārdzīvojumus mēģina slīcināt alkoholā vai glābjas narkotikās. Bet tas tikai saasina problēmu. Kad viltus dopinga iedarbība beidzas, ilūzijas zūd. Labāk nav kļuvis, gluži pretēji. Un pēkšņi jaunajam cilvēkam nāk atklāsme, ka viņš nevienam nav vajadzīgs. Tāpēc tieši starp jauniešiem ir salīdzinoši augsts pašnāvības īpatsvars.
Ja atskārsme par depresiju nenāk laikus, ja tā jau ir ieilgusi, ja slimībai pāri klājas arī alkohola vai narkotiku atstātās pēdas, tad mediķiem nākas cīnīties arī ar pacienta alkoholisma vai/un narkotisko atkarību.
Depresiju var atklāt laikus. Un to arī var novērst. Labākais padoms - uzmanīgi sekot savām izjūtām.
Ja nomākts un satraukts noskaņojums saglabājas vairāk nekā divas nedēļas, tā ir zīme, ka pienācis laiks meklēt mediķu palīdzību - ir jādodas pie ģimenes ārsta, kurš ieteiks, kā rīkoties tālāk. Iespējams, ka tiks ieteikta speciālista konsultācija.
Slimības sākumā posmā efektīvi iedarbojas medikamenti - jaunās paaudzes antidepresanti. Depresijas laikā smadzenes pārtrauc izstrādāt serotonīnu - īpašu vielu, kura nodrošina normālu psihoemocionālo pašsajūtu. Jaunās paaudzes antidepresanti satur šo dabisko vielu un, atšķirībā no tradicionālajiem trankvilizatoriem, neizraisa pieradumu. Turklāt ārstēšana neaizņem ilgu laiku.
Ja depresijai ļauj ieilgt, tās ārstēšanā visbiežāk ir nepieciešama ilglaicīga un sarežģīta ārstēšana - sākot ar regulārām psihiatra un narkologa konsultācijām un stipru medikamentu lietošanu, kā arī ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā un ilgstošu novērošanu pēc izrakstīšanās no stacionāra.
Nedrīkst aizmirst, ka depresija ir garīga slimība, kura ietekmē ne tikai paša slimnieka domāšanu. Slimnieka problēmas un uzvedība kļūst apgrūtinošas arī līdzcilvēkiem. Ja cilvēks savā mūžā ir piedzīvojis kaut tikai vienu depresijas lēkmi, pastāv risks, ka slimība var iegūt hronisku formu.
Ja jūs kautrējaties grūtā brīdī meklēt psihologa vai psihiatra palīdzību, ir iespēja piezvanīt pa uzticības tālruni 7037333. Nepieciešamības gadījumā tiks sniegta steidzama palīdzība.