Hokeja fenomens
Pasaules čempionāts klātesoša līdzjutēja
acīm
Pavasaris Latvijā pārvēršas par hokeja svētkiem, kad pat sīvākais šā sporta veida pretinieks nespēj pilnībā norobežoties no notikumiem Pasaules hokeja čempionātā. "Fanošanu" parasti uzskata par jaunu cilvēku aizraušanos, taču Latvijas vēl pavisam nesenā vēsture atsauc atmiņā spēli, kuras laikā pat tika pārtraukts Saeimas un valdības darbs, lai nopietnie valstsvīri un valstssievas ar uzmundrinājuma saucieniem pie televizora ekrāna varētu kaut neklātienē atbalstīt Latvijas hokejistus. Nu jau vairākus gadus pēc kārtas tūkstošiem hokeja fanu dodas līdzi savai favorītu komandai. Vēl vairāk tūkstošu paliek Latvijā, lai krogos un krodziņos vai mājās uz dīvāna ar visu sirdi justu līdzi savai Latvijas hokejistiem.
Ar
katru gadu līdzjutēju pulciņš, kas dodas vērot hokejistu spēles klātienē, pieaug.
Un tā vien liekas - ja vienreiz esi izbaudījis hokeja laukumā virmojošās emocijas,
tad jāsaka gluži kā pazīstamā šlāgerdziesmā - "aizmirst to nespēsi nekad".
Pirms došanās uz
Ķelni nolēmām neizmantot tūrisma firmu sniegtos pakalpojumus, bet ceļojumu organizēt
pašu spēkiem. Sarežģītais vārds "organizēt" mūsu gadījumā ietvēra
sevī tikai vienu vienīgu nosacījumu - neaizmirst mājās pasi un labu noskaņojumu.
Diennakts laikā sasniedzām Vācijas galvaspilsētu Berlīni. Jau agrā svētdienas
rītā, vairākas stundas pirms pirmās Latvijas hokejistu spēles, iebraucām Ķelnē.
Ķelnes ielās ik
uz stūra vīdēja sarkanbaltās formās tērpti Latvijas līdzjutēji, taču sarkanbalto
jūru (Latvijas līdzjutēju Vācijā bija apmēram 8000) ieraudzīju pie Ķelnes ledus
arēnas.
Kaut ko tādu Ķelne
vēl nebija pieredzējusi! Vietējie iedzīvotāji nāca Latvijas faniem klāt un taujāja,
ko tad īsti nozīmē viņiem nepazīstamais burtu savienojums - Latvija. Uzzinājuši,
ka visi esam atbraukuši no mazās valstiņas "Lettland" (vāciski - Latvija),
viņi izteica patiesu apbrīnu par mūsu kuplo līdzjutēju pulku un mazliet nobažījušies
apjautājās, vai kāds no tautiešiem ir palicis arī dzimtenē. Pēc pirmās Latvijas
spēles Ķelnes veikaliņos parādījās Latvijas līdzjutēju krekli. Un jau uz nākošajām
spēlēm Latvijas hokeja fanu rindās varēja redzēt dažus jauniešus un sirmus kungus,
tērptus letiņu kreklos. Viņi aktīvi atbalstīja mūsu valsts hokejistus, taču
savā starpā sarunājās vāciski.
Lielajā hokeja
arēnā Latvijas un Zviedrijas spēles laikā ne mirkli nerimās līdzjutēju saucieni,
skanēja taures un bungas. Līdz ar pirmajām spēles minūtēm lielais fanu pūlis
kļuva par vienu veselu, un gaisā virmoja izjūta, kuru, manuprāt, sirdī juta
ikviens - gan Latvijā palikušie līdzjutēji, gan plecu pie pleca stāvošie Ķelnes
arēnā - viens par visiem un visi par vienu. Un tieši šis vienotības un absolūtās
saskaņas vilnis piepildīja ar reibinošām emocijām, lepnumu par sevi, par savu
tautu un valsti. Lai
arī tas skan banāli, dzirdot tūkstošiem balsu, kas skandina Latvijas vārdu,
vispatiesākās un skaistākās patriotisma jūtas uzbango vēl nebijušos augstumos.
Lai arī pirmā spēle
Latvijai nesa zaudējumu, fani nejutās sarūgtināti, jo par zaudējumu vienai no
spēcīgākajām pasaules komandām nav jākaunas, bet jāpriecājas par skaistu, līdzvērtīgu
spēli.
Welcome, Lettland people
Pirmo vakaru Ķelnē
aizvadījām letiņu krogā. Kāds no Latvijas faniem bija noīrējis plašas telpas
Ķelnes nomalē, kur virs ieejas durvīm plīvoja Latvijas karogs. Krogā un deju
zālē skanēja tikai latviešu mūzika - līdzjutēji savās neiztrūkstošajās formās
vienojās kopīgās dziesmās un dejās. No rokas rokā ceļoja "draudzības kausi"
Ik pa brīdim skaļo mūziku pārtrauca klusums un līdzjutēju uzmundrinošie saucieni,
kad uz lielā ekrāna deju zāles stūrī parādījās Latvijas spēkavīrs Viktors Ščerbatihs,
kurš todien izcīnīja pirmo vietu svarcelšanā - katru Ščerbatiha veiksmi Ķelnē
sagaidīja ar grandiozām gavilēm.
Iegriezāmies arī
kādā nelielā vācu krodziņā, kur laiku kavēja pārsvarā vecās paaudzes vācieši.
Sakām griezt šaurajā krodziņā dančus , tā dažās minūtēs iekarojot vietējo sirdis.
Namamāte mūs nākamajā dienā uzaicināja uz sātīgām pusdienām. Vakarā uz galdiņa,
pie kura bijām sēdējuši, vīdēja dzeltena zīmīte - "Welcome, Lettland people"
(tulk. no vācu - Laipni lūgti, cilvēki no Latvijas). Pirmo nakti Ķelnē pavadījām
teltī, kuru uzslējām zem Ķelnes meses pajumtes. Kā vēlāk izrādījās, bijām nakšņojuši
pie vienas no ievērojamākajām Ķelnes ēkām, kurā tiek izstādītas slavenu mākslinieku
gleznas, te viesojas pazīstami mākslas pasaules cilvēki, taču mūsu miegu tonakt
neviens netraucēja.
Ķelnē valda letiņi
Otrajā dienā devāmies
iepazīt Ķelni, pilsētu, kas pamatoti tiek daudzināta par vienu no skaistākajām
Vācijas pilsētām. Ja kāds no Ķelnes iedzīvotājiem vēl nebija dzirdējis par faniem
no Latvijas, tad šajā dienā sarkanbaltais pūlis nevarēja palikt nepamanīts.
Ķelnes katedrāles pakājē letiņu līdzjutēji dziedāja dziesmas, pūta taures un
vienkārši baudīja saulaino, silto laiku, sēžot uz strūklaku apmalēm un soliņiem.
Daudzi citu valstu hokeja līdzjutēji un arī vietējie iedzīvotāji vēlējās nofotografēties
ar nu jau pa visu pasauli izdaudzinātajiem Latvijas faniem. Pat vietējie Ķelnes
laikraksti veltīja īpašus raktus mūsu hokeja faniem.
Latvijas spēle
ar ASV vakarā pārspēja līdzjutēju cerības un ierindojās Latvijas hokejistu leģendāro
uzvaru sarakstā. Pēc pirmās trešdaļas Latvijas līdzjutēju sajūsmu par lielisko
hokejistu sniegumu pastiprināja hallē atskanējusī pazīstamā melodija - "Prāta
Vētras" dziesma "Online" un pēc tam arī "A-eiropas"
dziesma "Jūrmala". Kārtējo reizi līdzjutējiem uzgavilējot, uz lielā
tablo tika parādīts pie arēnas margām piekārtais plakāts ar uzrakstu "Ķelnē
valda letiņi". Un tieši tāda arī tobrīd bija izjūta - Ķelnē tik tiešām
todien gan uz laukuma, gan tribīnēs valdīja letiņi. Pēc grandiozās uzvaras pār
pasaules lielvalsti ASV likās, ka nevaldāmā līdzjutēju sajūsma draud pacelt
lielās Ķelnes ledus halles jumtu. Raudot prieka asaras, apkampjoties ar blakus
stāvošajiem, himnas pavadījumā virs arēna tika uzvilkts Latvijas karogs. Pirms
došanās projām mums laimējās satikt un runāt ar vienu no spēles tiesnešiem.
Viņš atzina, ka tik aizkustinošu skatu hokeja hallē redzējis pirmo reizi - visi
ledus arēnas viesi, kājās stāvot un karogus plivinot, dziedāja himnu. Spēles
beigās Ķelnes ledus pils spēļu komentētājs lauzītā latviešu valodā izsaucās:
"Lai dzīvo Latvijas fani!"
Uzvara deva dubultu
prieku - Ķelnes ielās līdz agrai rīta gaismai bija dzirdami Latvijas fanu sajūsmas
saucieni, letiņu krogā līdz rīta gaismai virmoja uzvaras emocijas, bet mazajā
vācu krodziņā ne viens vien alus kauss tika tukšots par godu Latvijas hokejistiem.
Latvijas fenomens
Nākamā dienā mūsu
hokejistiem bija brīva, tāpēc mēs nolēmām doties uz Holandes galvaspilsētu Amsterdamu.
Jāatzīst, ka arī tur mums priekšā jau bija tautieši sarkanbaltajos kreklos.
Nakti pārlaidām
busiņā, bet no rīta jau devāmies atpakaļ uz Ķelni. Spēle ar Ukrainu, kā zināms,
mūsu komandai izrādījās liktenīga. Pirmā spēles trešdaļa, liekas, gan pašus
hokejistus, gan arī viņu līdzjutējus pārsteidza nesagatavotus. Spēles beigas
bija likumsakarīgas - lija ne vairs prieka, bet sarūgtinājuma un vilšanās asaras.
Līdz pat spēles beigām līdzjutēji nebeidza skandināt - sarauj, sarauj!
Pēc zaudētās spēles
visas cerības tika liktas uz Zviedrijas hokejistiem, kuri, uzvarot ASV, Latvijas
hokejistiem ļautu turpināt cīņu par medaļām. Par to, cik lielu iespaidu uz vāciešiem
bija atstājuši Latvijas līdzjutēji, liecināja fakts, ka Zviedrijas un ASV spēles
pēdējās minūtēs runāja galvenokārt par Latvijas komandu un spēles starplaikos
rādīja krogu, kurā Latvijas līdzjutēji vēroja izšķirošo spēli. Tovakar daudzi
vācieši un citu valstu hokeja fani nāca mums klāt un teica, ka arī viņi jutuši
līdzi mūsu komandai un atbalstījuši zviedrus galvenokārt tāpēc, ka tieši zviedru
uzvara bija nepieciešama Latvijas hokejistiem. Kāda vāciete pienāca klāt un
teica, ka tik miermīlīgus un jaukus fanus vēl nav redzējusi un ka noteikti tuvākajā
laikā dosies uz Latviju, jo, viņasprāt, tur dzīvojot ļoti jauki cilvēki.
Noskaņojums pēc
zaudējuma nenoliedzami bija ļoti nomācošs, bet, lai cik dīvaini arī tas izklausītos,
letiņi savus hokejistus mīl kā vecāki bērnus. Lai ko arī viņi izdarītu, Latvijas
hokejisti ir un paliek mūsu mīluļi. Esmu pārliecināta, ka jau nākošgad Zviedrijā
fanu pulks būs vēl kuplāks.
Atgriežoties pie
Latvijas hokeja līdzjutēju fenomena - Latvija ir maza valsts, un mazas valsts
iedzīvotājiem jo īpaši nozīmīga ir iespēja parādīt sevi, apliecināt savu spēku
un varēšanu.