Alkohola lietošanā latvieši kļūst prātīgāki
Lai
arī statistika liecina, ka pēdējos gados Latvijā samazinājies ceļu satiksmes
negadījumu skaits, kurus izraisījuši vadītāji alkohola reibumā un samazinājies
arī šajos negadījumos bojā gājušo un ievainoto skaits, mūsu skaitļi joprojām
ir vieni no augstākajiem Eiropā. 1998. gadā Latvija bija trešajā vietā Eiropā
dzērumā izraisīto avāriju skaita ziņā. Mūs apsteidza Igaunija un Slovākija,
bet Krievija, kas tradicionāli tiek uzskatīta par valsti ar augstu alkohola
patēriņu, minētajā statistiskajā tabulā ieņēma tikai sesto vietu. Tāpēc ir pamats
apgalvot, ka Latvijā ir ļoti svarīgi rīkot un atbalstīt jebkuru akciju, kuras
rezultāts būtu mazāk izdzerta alkohola. Taču ne jau vienas dienas vai vienas
nedēļas akcijas var atrisināt problēmu kopumā. Nepietiks ar to, ka iekšlietu
ministrs un premjers reizi gadā pēc Jāņiem pateiks sirsnīgu paldies tiem, kas
bijuši tik apdomīgi, ka svētku dienās dzērumā nav ņēmuši nelabu galu. Uz Līgo
un Jāņiem šajā vasarā policija bija kājās, pērnā gada bēdīgā pieredze mobilizēja
arī medijus un beigu beigās visu sabiedrību, pašus alkoholiķus ieskaitot. (Pats
galvenais ir dzērumā nenosisties pa Jāņiem.)
Taču dilemma - dzert vai nedzert - ir aktuāla katru dienu.
Degvīnu labāk šķaidīt
Mūsu sabiedrībā netrūkst
sociālo un veselības problēmu, kuras rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana.
Pēdējos gados ir vērojama tendence samazināties stipro alkoholisko dzērienu
lietošanai, pieaugot alus, vīna, šampanieša un zema alkohola satura dzērienu
patēriņam. Tā ir vērtējama kā pozitīva tendence. Tomēr tā nav tik izteikta,
lai būtiski samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas radītās sekas. Latvijā,
atšķirībā no vairākuma Rietumeiropas valstu, degvīna un konjaka patēriņš ir
apmēram divas reizes lielāks nekā alus patēriņš. Augstais stipro dzērienu lietošanas
īpatsvars ir iemesls paaugstinātai mirstībai no reibumā gūtiem ievainojumiem
un saindēšanās.
Mediķi iesaka atturēties no alkohola lietošanas, bet tajos gadījumos, kad cilvēks
neprot iztikt bez grādīgajiem dzērieniem, tiek dots padoms saprāta robežās lietot
tā saukto vieglo alkoholu. Narkologs Jānis Strazdiņš skaidro, ka gadījumā, ja
cilvēks nespēj izvairīties no ļaunuma, no diviem ieteicams izvēlēties to mazāko.
Stiprie dzērieni organismā uzsūcas daudz lēnāk nekā vieglie.
- Jo vieglāks alkohols,
jo mazāk kaitīgs. Tieši tāpēc degvīnu šķaida, gatavo kokteiļus. To mēs, ārsti,
atzīstam. Skandināvijas valstīs aizvien vairāk tiek piedāvāts vieglais alus,
kurā alkohols ir no vienas līdz divām promilēm. Turpretī pie mums parādījies
aizvien jaunas stiprā alus šķirnes. Un arī no alus var pārdzerties, - uzskata
narkologs.
Ne visi zina, kas notiek, ja cilvēks dzer degvīnu. Sākumā, pēc pirmajām strauji
"izmestajām" glāzītēm, reibuma sajūta vēl nerodas. Toties rodas sajūta,
ka droši var dzert vēl. Taču tad sākas strauja alkohola uzsūkšanās organismā.
Notiek tā dēvētā nekontrolētā piedzeršanās.
- Ikvienam autovadītājam
derētu iegādāties alkotesteri, kādi nopērkami visā Eiropā. Esmu tos redzējis
arī mūsu benzīntankos, - iesaka dakteris Jānis Strazdiņš.
Kā brīdinājumiem tiem,
kas nevēlas atteikties no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, varētu kalpot
fakts, ka bieži vien mēs nezinām, no kādas kvalitātes spirta tiek izgatavoti
stiprie dzērieni. Statistika liecina, ka aptuveni trešā daļa no Latvijā tirgotā
alkohola ir nelegāls. Ir pamats domāt, ka arī spirts, kas ievests degvīna pagatavošanai,
atšķirībā no vīna un alus, ne vienmēr ir legālas izcelsmes. Pērnavā notikusī
traģēdija, kad pēc nezināmas izcelsmes degvīna lietošanas bojā gāja vairāk nekā
50 cilvēki, ir pietiekami nopietns arguments, lai bremzētu sevi brīdī, kad par
katru cenu gribas iedzert.
Fakti
Pēc Latvijas Republikas
Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2000. gadā viens iedzīvotājs vidēji izdzēris
6,89 litrus absolūtā alkohola, bet alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas
vecāks par 15 gadiem, ir 8,38 litri absolūtā alkohola. Tomēr jāņem vērā, ka
šis skaitlis neietver nereģistrētā alkohola patēriņu, kas radies nelegālās ražošanas,
nelegālā eksporta un tirdzniecības rezultātā. Līdz ar to neparādās patiesais
patērētā alkohola apjoms, kas, pēc ekspertu domām un aprēķiniem, varētu būt
apmēram 13 līdz 14 litri absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju.
2000. gadā Latvijā ceļu satiksmes negadījumos, kuros vismaz viens iesaistītais vadītājs bijis alkohola reibumā, bojā gājuši 116 un dažāda smaguma ievainojumus guvuši 1237 cilvēki. Reģistrēto noziegumu kopskaits 2000. gadā - 50 199, no tiem 7052 izdarīti dzērumā.
Absolūtā alkohola patēriņš 2000. gadā, pārrēķinot litros uz
vienu iedzīvotāju:
Latvijā - 6,89 litri
Zviedrijā - 5,1
Somijā - 7,0
Norvēģijā - 4,3
Dānijā - 9,9
Islandē - 3,4