Ņemt kredītu studijām - tas nav nemaz tik briesmīgi

Evita NAGLINSKA
03.04.2001

- Tā kā Latvija nav bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, tad vienīgā mūsu valsts bagātība ir zināšanu resursi un izglītoti cilvēki. Nu ir pēdējais laiks sākt to saprast, - skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons. Latvijā ir pietiekami daudz augstskolu, kur var iegūt augstāko akadēmisko izglītību, taču aizvien samazinās iespēja iegūt šo izglītību par velti.

Pašlaik apmēram 46% no augstskolās studējošiem mācās par valsts budžeta līdzekļiem, bet lielākā daļa studentu par zināšanu apguvi maksā no savas kabatas vai arī ir lūguši valstij kredītu. Kā pastāstīja Studiju fonda vadītājs, šogad jau 12 tūkstoši studentu ir saņēmuši kredītu. Pagājušajā akadēmiskajā gadā, kad studiju kreditēšanas sistēma tikko sāka attīstīties, uz kredītu bija pieteikušies bija tikai 4200 studējošo. 1999. gadā summa, kas valsts budžetā bija paredzēta studiju kredītiem, bija 1 miljons latu. Šogad tā ir jau 3,475 miljoni latu.
Visus šos ciparus Jānis Ķirsons zina no galvas, jo jautājums par studentu kreditēšanu viņam uzdots neskaitāmas reizes. Tomēr drošības labad Jānis Ķirsons kungs ielūkojas dokumentos un smaidot saka, ka viņš nav kļūdījies.
Studiju fonda vadītājs uzskata, ka valsts zināmā mērā uzņemas risku, piešķirdama kredītus studentiem. Lai gan līgums tiek noslēgts un kredīta devēji vienojas ar kredīta ņēmējiem par naudas atdošanas kārtību, simtsprocentīgas garantijas, ka nauda atgriezīsies, nav.
Kas notiktu gadījumā, ja students pēc studiju beigšanas kredītu negribētu atdot? Kā nekā veca patiesība vēsta - aizņemiet tu svešu naudu, bet jāatdod savējā, kuras vienmēr žēl. Tad izeja būšot pavisam vienkārša - bijušo studentu iesūdzēs tiesā. Un viņš prāvu noteikti zaudēs.
- Nauda būs jāatdod tik un tā, jo fiziska persona nevar bankrotēt, to nevar atzīt par maksāt nespējīgu, - situāciju skaidroja J. Ķirsons.
Būtība kredīta atdošanas noteikumi ir visai pieņemami un samērā "maigi", tāpēc jācer, ka speciālus parādu cietumus mūsu valstij iekārtot nenāksies. Pretējā gadījumā situācija izveidotos visai amizanta - sabiedrības "gudrās galvas" par iegūtajām zināšanām maksātu ar nebrīvē pavadītu laiku. Kredītu devēji uzskata, ka aizdoto naudu atmaksāt 10 gadu laikā ir visai reāli, turklāt eksistē vēl dažādas situācijas, kad naudas atdošanas termiņš tiek pagarināts uz noteiktu laiku. Tas notiek, ja cilvēks atrodas obligātajā militārajā dienestā, grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā, kā arī turpina studijas maģistratūrā, doktorantūrā vai rezidentūrā - arī tad, ja tajā laikā nesaņem kredītu.
Studiju laikā cilvēkam no kredīta nav jāatmaksā absolūti nekas, bet tas jāsāk darīt ar 12. mēnesi pēc diploma iegūšanas. Jāpiebilst, ka kredīta procentu likme ir 5% gadā, un to jāmaksā no neatmaksātās kredīta summas. Tas nozīmē, ja cilvēks paņēmis 2000 latu lielu kredītu, tad pirmajā mēnesī viņam jāatdod aptuveni 25 lati, ieskaitot procentus. Procenti samazinās līdz ar katru atmaksāto kredīta pamatsummas daļu. Uzsveru vēlreiz - procentus rēķina no pamatsummas atlikuma, - atgādināja Studiju fonda vadītājs.
Pat neskatoties uz kredīta zemo likmi un ilgo atmaksas termiņu, īpašos gadījumos valsts to var dzēst vispār, neliekot bijušajam studentam atmaksāt ne santīma. Ministru kabinets katru gadu apstiprina to profesiju sarakstu, kurās trūkst darbinieku. Tās parasti ir maz apmaksātas un veselībai nelabvēlīgas sfēras. Ja students, beidzot universitāti, uzsāk darbu kādā no šīm profesijām, viņš ir tiesīgs lūgt, lai tiktu izskatīts viņa pieprasījums par kredīta dzēšanu. Visizplatītākā šāda veida profesija ir skolotājs. Tiesa, kredīts netiek dzēsts uzreiz, bet gan pakāpeniski - tādā pat veidā kā cilvēks to būtu atmaksājis pats - katru mēnesi noteiktu summu. Un vēl jāpiemin ļoti būtisks fakts- dzēsta tiek tikai kredīta pamatsumma, bet procenti jebkurā gadījumā jāatmaksā bijušajam studentam pašam.
Pamazām zūd baiļu sindroms, ko bija ieaudzinājusi padomju iekārta - nedod, Dievs, kādam būt parādā, kur nu vēl valstij! Tāpēc paredzams, ka nākotnē uz studiju kredītiem būs aizvien vairāk pretendentu. Vai var izrādīties, ka valstij pietrūkst naudas studentu mācību kreditēšanai?
- Šāda situācija ir iespējama, jo ar katru gadu palielinās studējošo skaits un arī to studentu skaits, kas mācās par maksu, - skaidro Jānis Ķirsons. Studiju fonds ir apsvēris dažādus variantus, kā attīstīt kredītu sistēmu, jo nākamā gada valsts budžetā summa studiju kredītu piešķiršanai palika nemainīga - 3,475 miljoni latu
- Mēs esam iecerējuši, ka studenti kredītu varētu saņemt caur kredītiestādēm. Tādā gadījumā būtu nepieciešams valsts galvojums, ka nauda bankām tiks atdota. Šī ideja nav slikta, bet pagaidām tas viss ir tikai projekta līmenī.

P.S. Jāpiebilst, ka pastāv arī studējošo kredīti, ko studenti mēdz dēvēt par sociālajiem kredītiem. Šos kredītus students saņem "uz rokas", bet to apjoms nepārsniedz 35 latus mēnesī, atšķiras arī kreditēšanas noteikumi. Šī sistēma ir vecāka nekā studiju kreditēšana, tā tika uzsākta 1997.gada septembrī. Un jāpiebilst, ka gribētāju saņemt šo kredītu ir vairāk nekā valsts to spēj nodrošināt.
Kas attiecas uz kredīta dzēšanu no valsts līdzekļiem, iepriekšminētajiem nosacījumiem pievienojas vēl viens - ja piedzimst bērns, tad valsts dzēš 30% no kredīta neatmaksātās summas.
Studiju kredīts un studējošo kredīts ir divas atšķirīgas lietas, un savā starpā tie nav saistīti.