STUDENTS MAINA "PROFESIJU"
"Es varētu būt pat antilope. Tas nekas, ka ar ragiem."
03.04.2001
Studenta vēlmi nostāties uz savām kājām varētu izskaidrot ar labi saprotamu jaunā cilvēka nevēlēšanos sēdēt uz kakla saviem vecākiem, sak' - cik tad ilgi viņi mani uzturēs!? Taču daudziem studentiem vēlme atrast algotu darbu jau studiju laikā nav kaprīze vai demonstratīvs savas pašapziņas apliecinājums, bet gan dzīves diktēta nepieciešamība, jo ģimenē vēl ir jaunākie brāļi un māsas, bet vacāku rocība nav pārāk liela. Studentiem bieži vien izdodas atrast samērā interesantus, varbūt pat nedaudz neparastus un sarežģītus darbus. Uzdrošinos apgalvot, ka vairākums meiteņu nodarbojas ar gluži trakām lietām, savukārt puiši daudz reālāk skatās uz darba iespējām. Vairākums no viņiem nav apmierināti ar pagaidu darbu, viņi tiecas pēc stabilitātes un vairāk vai mazāk nopietnas nodarbošanās.
Smaidīt 11 stundas - tas ir par traku!
Laura Širina ir LU komunikācijas
zinātnes 2.kursa studente. Viņas darba pieredze pagaidām bijusi visai īsa -
tikai trīs mēneši, bet ar to pieticis, lai saprastu, ka pieņemtais darbs bijis
bezjēdzīgs.
- Reiz ar māsu, apmierinājušas
savu izsalkumu ātrās ēdināšanas restorānā "McDonald's", ieraudzījām
paziņojumu, ka tiek meklēti darbinieki. Tā kā citas iespējas atrast darbu nebija,
nolēmu pieteikties.
Laura nostrādāja visu vasaru un vēl nedaudz septembrī. Viņa ar šausmām atceras
1. septembri, kad bija jāstrādā 11 stundas, un restorāns visu dienu bija tik
pilns, ka durvis nevarēja aiztaisīt.
- Izpumpējos līdz pēdējam,
jo smaidīt klientiem 11 stundas no vietas - tas ir par traku!
1.septembris bija pēdējais
piliens sagurušajā dvēselē, turklāt sākās jauns mācību gads un šī darba dēļ
nebija vērts kavēt lekcijas. Laura atzīst, ka atdeve, ko "McDonald's"
šefi prasījuši no saviem darbiniekiem, bijusi milzīga, bet administrācijas attieksme
pret padotajiem - cilvēka cieņu aizskaroši nievājoša. Samaksa arī bijusi visai
niecīga - 50 santīmi par vienu darba stundu.
- Tiem darbiniekiem, kas
nostrādā vairāk nekā pusgadu, likmi paaugstina, bet tik ilgi nostrādā tikai
daži.
Laura atceras, ka reiz
apkalpojusi bērnu dzimšanas dienas svinības un nokritusi ar pilnu paplāti:
- Grīda bija tikko izmazgāta
un slapja. Man paslīdēja kāja. Ar riktīgu blīkšķi biju gar zemi. Nācās grīdu
mazgāt vēlreiz.
Pašlaik Laura nekur nestrādā
- atpūšas, jeb, pareizāk sakot, mācās.
Varu būt govs, lācis un vēl sazin kas
Ja ne visiem, tad vismaz
katram otrajam no mums ir bijusi izdevība kādā lielveikalā redzēt kukurūzas
pārslu "Frosties" tīģeri, "Nestle" lāci vai zaķi, konfekšu
"Huba-buba" klaunus, "Rimi" pīli, "Laimas" Avārijas
brigādi, "Lāses" govi un vēl citus "zvērus", kurus dažādu
preču ražotāji un izplatītāji izmanto kā pircēju pievilinātājus savos marketinga
trikos. Dažos no šiem tēliem bija iejutusies kāda LU studente, taču viņa lūdza
saglabāt anonimitāti, jo, saskaņā ar darba devēja līgumu, viņai nav atļauts
izplatīt šādu informāciju. Vienojāmies, ka sauksim viņu par Madaru.
- Atrasties maskā ir drausmīgi
grūti. Karsti! No malas šķiet - nu kas tur sevišķs - palēkā, sasveicinies. Bet
tas nemaz nav tik vienkārši un prasa daudz enerģijas. Jābūt pacietīgam un jāizturas
pret cilvēkiem tā, it kā katrs no viņiem būtu pirmais un vissvarīgākais, ka
tieši viņu esmu gaidījusi šurp atnākam. Šo darbu savienot ar mācībām bija grūti,
bet es sevi mierināju, ka tas nav uz ilgu laiku, ka gan jau atgūšu visu iekavēto.
Tomēr Madara saprot, ka
pastāvīgi dzīvot tādā ritmā nav iespējams: pa dienu strādāt, noskrieties kā
zirgam, bet naktīs mācīties. Gulēšanai atliek maz laika, tāpēc arī spēki izsīkst.
Viens no iemesliem, kāpēc
Madara piekrita darīt šo darbu ir, viņasprāt, labais atalgojums:
- Nav iespējams uz sitienu
dabūt tādu naudu. Jā, slodze bija liela, bet samaksa mani pilnībā apmierināja.
Šī nauda man bija vajadzīga, lai kādu brīdi dzīvotu un, var teikt, pat labi
dzīvotu" .
Lai gan Madara atzīst,
ka darbs kā "firmas zvēram" ir visai mokošs, viņa saka, ka noteikti
piekristu to darīt vēl, jo šī nodarbošanās viņai tomēr patikusi. Un ne tikai
naudas dēļ vien.
- Firmām ir vajadzīgi
cilvēki ar pieredzi, kas zina noteikumus un darba ritmu.
Vienīgais, Madara vismaz kādu reizi gribētu iejusties kādā vismaz nosacīti sieviešu
dzimuma tēlā. Iepriekšējie "varoņi", kuru ādās viņai nācies iejusties,
uzskatāmi par vīriešu kārtas radījumiem.
- Es varētu būt, piemēram,
antilope. Tas nekas, ka šis radījums ir ar ragiem!
Ideāla vietiņa studentam
Linda ir Latvija Universitātes studente un jau astoņus mēnešus strādā lidostas
"Rīga" kravu pārvadāšanas firmā par apkopēju. Viņasprāt, nav labākas
vietiņas studentam par šo - atnāc vakarā un kādu stundu intensīvi pastrādā.
- Pārstrādājusies neesmu.
Tikai tas nedaudz traucē mācībām, jo laiku, ko pavadu darbā, varētu izmantot,
sēžot bibliotēkā un gatavojoties lekcijām. Vakarā, atnākot no darba, vairs neko
negribas darīt. Galu galā visa diena jau tā pavadīta lekcijās.
Linda saka, ka darba dēļ
sekmes esot pasliktinājušās, taču būtībā neesot nemaz tik svarīgi, vai eksāmenā
saņemts "8" vai "6".
- Tad, kad esmu ar kādu
salekusies, tad grīda ir vistīrākā. Tā vismaz izlieku laukā visu enerģiju. Man
patīk, ka darbs lidostā neprasa garīgo spēku atdevi - tā ir pat patīkama pārmaiņa.
Atalgojums gan varētu būt lielāks, taču samierināties var, jo par to darbu,
ko daru, īpaši lielāku naudu nevaru vēlēties.
Pagaidām Linda nejūtas
gatava piedāvāt sevi darba devējam, kas prasītu no viņas lielāku atdevi un nopietnāku
darbu. Varbūt vēlāk, kad universitātē samazināsies mācību slodze.
- Man būtu žēl pamest
apkopējas darba vietu, jo esmu pieradusi pie šī darba, lai arī tas tikai tāds
pagaidu darbs vien ir, - prāto Linda.
Linda saka, ka lidostā
viņai patīk arī tur apkārt esošo cilvēku dēļ. Kolektīvs esot ļoti saticīgs un
jauks. Viņa atceras, ka Ziemassvētkos ieradusies, lai uzkoptu telpas, un atradusi
uz galda lielu māla trauku - pilnu ar konfektēm. Klāt bijusi kartīte: "Lindiņ,
mazs sveiciens tev kā neredzamajam rūķītim!"