VAI EKSISTĒ "STUDENTU VALODA"?

Egija HARTMANE
15.05.2001

Čau! Ahoi! Hai! Hello! Čiv! Ča! Naš! Jou! Hallo! Hei! Čiu! Haijā! Aho! Hāre! Jello! Vasals!

Tā students (jaunietis) sasveicinās ar saviem ģimenes locekļiem, labām paziņām. Valodnieki šādu valodas stilu dēvē par žargonu. Kas ir žargons? Žargonismi ir neliterāri vārdi un izteicieni, kurus parasti lieto tikai kāds noteikts sabiedrības slānis. Žargonismi visbiežāk rodas, ja literārus vārdus aizstāj ar nevajadzīgiem, dažkārt izkropļotiem citvalodu vārdiem (čalis - "zēns"; foršs - "labs"). Diezgan bieži to dara skolēni un studenti. Sazināšanās žargonā prasa noteiktu dzīves pieredzi un pat izglītības līmeni, jo tajā plaši ienāk citvalodu vārdi, vēstures fakti (omonietis). Sarunvalodā ienāk literatūras fakti un mākslas aktualitātes (kino, TV, mūzika). No šis jomas minami daudzi izteicieni un vārdu savienojumi, kas kādu laiku ir aktuāli valodas apritē, piemēram, par anekdoti pirms pāris gadiem kļuvušais teiciens pēc meksikāņu teleseriāla: "bagātie arī raud" un tā variācija: "raud ne tikai bagātie".

Students runā tā:

Universitāte studentu žargonā tiek dēvēta - une, skola, uniška, univers, uniķis, unis, lielā māja.
Universitātes vadība - augšas, bosi.
Pasniedzējs - učuks, mācībspēks, lektors.
Students - stuķis.
Auditorija - baseins, vanna, veta, kolizejs, amfiteātris, tusiņš, istaba, skabūzis.
Lekcija - lektora performance, lekcene, lekča.
Pirmkursnieki - pirmīši, fukši, sīkie, jauniņie, trusīši, pirmziemnieki, zaļie, duhi, tārpi.
Pēdējo kursu studenti - vecīši, dembeļi, bembeļi, vecie, veči, sčastļivčiki, veterāni, finālisti.
Kurss - kursuks, bara instinkts.
Sesija - pastarā tiesa, nāve, mocības.
Kontroldarbs - kontrīzers, konča, konriks, kontrīķis, koņčiks, kontriķis, kontris, kontra, koncis, nāve uz ezera
Kursa darbs - kursariks, PSKP ziņojums, biezais papīrs, elle, kursenieks, morgs, murgs.
Studiju grāmatiņa - Bībele, dziesmu grāmata, stērbele, blociņš.
Stipendija - stīpa, stīpiņa, pabalsts, kino naudiņa.
Atzīme - ietriepiens, cipars, points, ocenka.
Pieraksti - piezīmes, piefikses, uzskrāpe, skricelējumi.
Špikeris - špargalka, špora, ieskatis.
Konspekts - konspis.
Kopmītnes - kojas, kops, viesnīcas numurs, kopuškas, inčuks, hotelis, prusaku pūznis.
Kredītkarte - kredītene, derīgā māmuļa, plastmasiņš, kreģitka, karte, naudas plāksne, lineāls.
Dators - komjūters, kompis, pīslis, daķis, zompis, vienacainais briesmonis, žeļezo, jašķiks, kompīts, pļūtīzers, draugs, grabeklis.
Datorspēles - dačilkas, geimes, tetris, spēlītes, geimuki, igruškas.
Internets - tīklinieks, tīmeklis, tīkls, inets, nets, inec, inītis.
Nauda - piķis, pīķis, finanses, kāposts, penga, līdzekļi, kapitāls, feņs, skanošais, manī, kešs, koņa, saņi, zaļie, rubļi, budžets, ģenga, fenga, bakši.
Santīms -saņķis, sanis, santīns, sīcene, skanošais, kapeika, kapeiciņa, nēģerīši, melnie, rižiki.
Lats - latjiks, lasis, ell-ess, zivs, skanošais, piķis, zive, zivtiņa, zivīte, laķis, lāts, rublis, naudiņa, laķiks.
Policists - ments, zaļais, kruķis, meontoliņš, jāņtārpiņš, polis, polocis, pogainais, pogainis, kops, flomasters, polīsmens, citroniņš, salātlapa, piecītis, strīpainais.
Automašīna - moge, smuks mazulis, moga, možele, autiņš, vāģis, dampis, mašīc, bleķis, auto, rati, kārs, aubņis, tačka, mogīne, mašīnīte, arkls, braucamais.
Mobilais telefons - mobīlais, dabiļņiks, mobis, Bils, MT, debilais, mobiļa, mo, ručņiks, truba, trubka, mazais draudziņš, mazais spoks, Kaspers, klausule, teļefons, čiekurs, mīļākais.
Gudrs cilvēks - Ovīdijs, grāmatu tārps, umņiks, ģēnijs, spīdeklis, gudrītis, gudrelis, gudīrs, zubrila, zubra, zubre, zubrītājs, galva, zinītis, mozgi, kalējs, izlecējs, profesors, Einšteins, kompītis, cipargalva, vunderkinds.
Ēst - žļambāt, stumt sejiņā, bāzt iekšās, draudzēties ar šņiceli, uzsaukt kuņģītim, uzpildīties, parīt, bāzt vaigos, ņukāt iekšā, ņammāt, iemest bunkurā, uzņemt barību, sukāt iekšā, iepaikot.

Žargonu pārpilni ir jauniešiem domātie seriāli, jauniešu valodā izplatītos žargonus izmanto arī ģimenes seriālos. Kriša veikalā, kurā es strādāju, pārdod coinākās leopardenes visā Eiropā (Beverlihilza).
Bailes palikt nesaprastam, netikt atzītam par savējo, rada tieksmi pakļauties sociālās grupas saziņas nosacījumiem. Īpaši jūtīgi pret savas runas iederību apkārtējā fonā, pret valodas modi ir jaunieši. Valoda ir viens no cilvēku pašizpausmes formām. Īpaši jauniešiem ir raksturīga vēlēšanās būt neatkārtojamiem, individuāliem - ne tikai apģērbā, manierēs, bet arī domās un valodā. Tā, piemēram, padsmitnieku žargons atbilst gan viņu ārienei, gan viņu domāšanai. Pusaudžiem ir raksturīga tendence pārsteigt, pat šokēt apkārtējos ar izteiktu neliterāru runu, uzskatot to par sava veida individualitātes izpausmi. Daudzi cilvēki domā, ka pusaudži un jaunieši ir tiešie žargona lietotāji. Protams, žargons ir jaunu cilvēku valodas fenomens, bet nevar noliegt īpaša speciālā slenga esamību, t.s., jauniešu, studentu žargonu. Žargonam ir daudz funkciju, divas izplatītākās ir:
1) žargoni - "modes vārdiņi". "Modes vārdiņi" ir žargoni, kas atšķirīgi ar īpašu "lipīgumu". Tos lieto masveidā gandrīz vidu paaudžu runātāji (biezais, čalis, džeks, fāteris, feins, fikss, foršs, kaifs, kruta, senči, štuks). Var teikt, ka "modes vārdiņi" ir populārākie žargoni.
2) žargonu lieto, ja vēlas būt asprātīgs. Asprātības funkcijā lietotu žargonu uzdevums ir likt klausītājam vai lasītājam palūkoties uz nosaukto faktu, parādību ar humoru vai vieglu smaidu. Paņemšu savu derīgo māmuļu "kredītkarti" un metīšu uz bankas automātu. Franču valodnieks P.Lafargs jau 1930.gadā rakstīja, ka "valoda nevar tikt atdalīta no savas sociālās vides, tāpat kā augs nevar tikt atdalīts no viņiem raksturīgās dabiskās klimatiskās vides."
Kā žargoni rodas? Piemēram, pļaskot, tancot - "dejot", gostos - "kārtībā", ģenga - "nauda", ģerevņa - "lauki, atpalicība", davai! - "aiziet!", duraks - "muļķis", korišs - "draugs", čujs - "nojauta", čajs, čajons, čaja - "tēja", časis - "pulkstenis" ir žargoni, kuri pārņemti no krievu valodas. Latviešu valodā ir samērā daudz vācu izcelsmes žargonu, piem., fāters - "tēvs", mutere - "māte", šūle - "skola", vonung - "dzīvoklis", follā - "pillā", šance - "darbs", taša - "soma", fiksi - "ātri", feini, forši - "labi", funktieri - "doma, ideja" u.c. Pēdējo desmit gadu laikā žargons strauji papildināts ar angliskas cilmes vārdiem, piem., dansing - "dejošana", fīlings - "izjūta, sajūta", feiss - "seja", girla - "meitene", drinks - "dzēriens", džobs - "darbs".
Bet kā mēs runājām ģimenē, ar draugiem? Žargoni viegli pielīp, bet grūti no tiem tikt vaļā. Arī mūsu vecākiem labprāt patīk "pabesīt", "uzsist bazaru" un apjautāties par bērna "džeku" vai "džusi".
Laiks atvadīties! Kāpēc to nedarīt studentiski?
Čau! Davai! Bye-bye! Tūs! Čūz! Čiv! Paka! Bjē! See you! Čus! Servus! Turies! Lecu! Čaviņa! Sveikiņi! Ahoi!