IZDZĪVOŠANAS SKOLA 
Sakrāvu tā, ka puķkāposti ripoja nost…

Ieva ALBERTE
16.04.2001

Ir daudz paņēmienu, kā šķīvi salātbārā vai augļu bārā piekraut pēc iespējas pilnāku. Tik izdevīgi ir izmantot situāciju - normu neesamību. Vai mēs esam tik ēdelīgi? Vai arī tas ir spēļu laukuma un būvniecības sindroms - vēlme kaut ko kraut un tādā veidā kompensēt kaut kādas bērnībā nepiepildītās vēlmes? Fantāzijas izpausmes? Un kā ir pēc tam pie kases?
Dažādas stratēģijas, piedzīvojumus un viedokļus pauž "Lido" apmeklētāji - studenti.

Diāna:
- Pirmkārt, noteikti vajag iet uz "Dzirnavām" nevis uz "Vērmani", jo "Dzirnavās" trauki ir lielāki un ietilpīgāki. Ja runājam par augļu bāru, tad, veidojot augļu traukā savu porciju, apakšā jāliek plakanākie augļi, piemēram ananāsi. Tos uzliekot uz trauka maliņām, palielinās laukums, uz kura var likt pārējos augļus. Ja cilvēks ēd putukrējumu, tad ar to var "salīmēt" visu pārējo, lai negāžas. Caurumus var aizbāzt ar vīnogām. Bet galvenais, nepieciešama laba vestibulārā sistēma, jo tas viss ir jāaiznes.
Salātu bārā tāpat - apakšā jāliek kartupeļu salāti, kuros visu var "nostiprināt". Beigās sanāk tāds paliels veidojums - gan platumā gan augstumā, bet vairums ir gadījumu, ka es to visu nemaz nevaru apēst. Spēļu laukuma vai būvniecības aspekts nav noteicošais. Es katru reizi tam pieeju ar azartu. Man patīk tā atmosfēra un garšo, kā tur taisa ēst.
Pie kases man līdz šim nav teikts, ka par to vienu lielo būtu jāmaksā kā par divām porcijām. Jāsaka, ka es jau kādu laiku gaidu, kad tas notiks.

Māris:
- Man ir tāda metode - fundamentā sakrauju salātus un tad saleju mērces, krējumu. Tad atkal salātus virsū labi daudz (jāskatās, lai nerēgojas tas krējums pa spraugām). Pie kases pieskaita tikai salātu cenu. Super! Iesaku!
Ir dzirdēts ieteikums, ka ap trauku, kurā tiek krauti augļi no bāra, apkārt jāsaliek sulas glāzes, un tad jābūvē piramīdas, kamēr krīt.

Annemarī:
- Man ir īpaša tehnika. To man iemācīja draugs. Vispirms uz šķīvja malām jāizkārto ananāsi tā, lai izveidotos pēc iespējas lielāka virsma, pēc tam liek vienādas formas augļus, vienmērīgi krauj piramīdā uz augšu - tā kā klucīšus. Pa vidu - caurumos var salikt vīnogas, žāvētos augļus, ieliet jogurtiņu.

Zane S:
- Es gribēju salātbārā uz viena šķīvja salikt labi daudz - tā, lai arī draudzenei pietiek. Bija doma salātus pēc tam sadalīt uz pusēm. Porciju sakrāvu tā, ka puķkāposti ripoja nost.
Tātad… Vispirms apakšā liekam kartupeļu salātus- no tiem var paēst. Tad liek kabacīšus gar maliņām, bet pa vidu - puķkāpostus. Pa virsu ber kukurūzu un zirnīšus. Toreiz manu veidojumu kasiere novērtēja kā divas porcijas. Nu tad bija tā nepatīkami. Es tajā reizē negribēju strīdēties, bet parasti gan strīdos.
Reiz es ar draugu pusdienoju. Viņš paņēma zivju kotleti. Es uz tā šķīvja blakus sakrāvu kaudzi ar salātiem. Kasiere paņēma dakšiņu, iebāza salātos un skatījās vai tur nav vēl viena kotlete!

Madara:
- Es paņemu uz lielā šķīvja vienu vai divas kartupeļu pankūkas. Un tad aplieku ar salātiem - uz tā lielā šķīvja varu sakrāmēt daudzreiz vairāk.
Vienreiz gan man nācās dzirdēt, kā kasiere brīnījās: "Kā tas tur lielais šķīvis gadījās pie salātiem, tur bija atsevišķi mazie!" Es atrunājos: "Bet kā, es to nevarēju zināt…" Beigās jau gan samaksāju par divām porcijām, kuras reāli atradās uz mana šķīvja. Toties pankūkas sanāca par brīvu! Es iesaku visiem - ejiet uz "Dzirnavām". Tur, atšķirībā no "Vērmanīša", neko nesaka.

Zane P.:
- Es tās spēlītes ar gigantiskajām porcijām nepiekopju. Man jau "Lido" standarta porcija ir stipri par lielu.
Man nav pretenziju pret cilvēku izdomu, bet gan pret šmaukšanos. Un sirdsapziņa ir tā, kas man liedz to darīt.
Ko es darītu, ja būtu uzlikusi vairāk nekā viņi pieņēmuši? Tad gan es "kasītos". Vai es samaksātu? Ir jēga maksāt par to, ko es varu apēst, nevis par kaudzi, kura izveidota tikai kā atrakcija.
Un vēl… Ja cilvēks, liekot savu porciju no augļu bāra, pa ceļam apēd vienu vīnogu un viņu pieķer - vai tas kauns ir līdzvērtīgs tai vienai vīnogai, ko tu esi apēdis?

Kas ir tas vīrietis melnajā?
"Vērmanītī" vienai no apkalpotājām apjautājos:
- Vai jūs man varat paskaidrot, kādas funkcijas zālē pilda melnajā uzvalkā tērptais vīrietis?
- Viņš ir apsargs.
- Vai viņam ir tiesības noteikt, cik daudz ēdiena es drīkstu likt uz sava šķīvja?
- Nē, tādu tiesību viņam nav.
- Cik īsti es drīkstu likt uz sava šķīvja?
- Varat likt pilnu.
- Kas ir pilns?
- Kā jums pašai šķiet. Tā, lai pāri malām negāžas.
- Tātad es varu krāmēt tik, cik varu ?
- Ja būs liela porcija, jums izsitīs čeku par divām porcijām?
- ???
- Kā es to varu zināt, ka man uz šķīvja jau ir divas porcijas nevis viena?
- To jums pie kases pateiks.
- Tad jau man ik pa brīdim būs jāiet pie kasieres un jājautā, vai es vēl drīkstu kaut ko uzlikt.
A.: Nu beigās jau redzēs. Viss atkarīgs no kasieres.
Viss atkarīgs no kasieres… Tie nu bija tie vārdi, kurus es zemapziņā jau it kā biju gaidījusi. Galu galā izskatās, ka ēdēji un ēdinātāji atrodas tādā kā nepasludinātā karastāvoklī - kurš kuru.