IZDZĪVOŠANAS SKOLA 
Kā mēs ēdam?

Jevgeņija SEVIDOVA
20.03.2001.

Ja students labi ilgi studē un čakli dara savu darbus, tad viņā agri vai vēlu mostas apetīte. Cik ātri, ērti un cenas ziņā pieņemami var paēst LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) studenti? (Par to cenu es pieminēju tāpēc, ka studenti nav uzskatāmi par materiāli spoži pārtikuši iedzīvotāju grupu, bet tas nenozīmē, ka viņi ēst gribētu mazāk). Ar skumjām jāatzīst, ka situācija ēdnīcā studentam nav diez ko draudzīga.

Patiesi izsalkušam cilvēkam ēdnīcas piedāvātās porcijas šķiet pārāk pieticīgas. Bet tas nenozīmē, ka par tām prasītu mazu naudiņu. Cīsiņi neizskatās gluži svaigi. Tēja auksta. Taisni brīnums, ka studenti šurp tomēr nāk un spēj atrast kaut ko pieņemamu. Bet nāk tāpēc, ka citur viņiem nav kur sprukt. Neviena no desmit aptaujātajiem studentiem, kas šad tad mēdz iekost fakultātes ēdnīcā, par to neteica neko glaimojošu.
Lielākā daļa no tiem studentiem, kuriem uzdevu jautājumus, atbildēja, ka tad, kad jāpaēd ātri, viņi priekšroku dodot salātiņiem vai kartupeļiem fakultātes ēdnīcā. Bet kārtīgākas pusdienas paēst dodoties pie kaimiņiem - uz Transporta un sakaru institūtu (TSI), kas mīt tajā pašā ēkā Lomonosova ielā 1. Izskaidrojums ir vienkāršs. Tur ir plašāka ēdienu izvēle, bet cenas - tās pašas, kas fakultātes ēdnīcā.
Kad ir stundu garais starpbrīdis, mazā TSI kafejnīca ir pilna ar studentiem no visām blakus esošajām mācību iestādēm. Bet mums taču būtu daudz ērtāk paēst pašiem savā fakultātē.