Bet, kad es piedzimu, mana mamma bija studente…
Grūtniecības par un pret studiju laikā

Zane SALENIECE
26.03.2001.

Studentes - topošās māmiņas nav pārāk liels retums universitātē. Viņām nākas saskarties ne tikai ar apkārtējo īpašu interesi par to, kas gaidāms un kāds vārds bērniņam tiks izvēlēts. Ir jārēķinās arī ar to, ka savienot mācības un rūpes par mazuli nebūt nav viegli. Kā liecina statistika, visai bieži studenšu bērni pasaulē nāk tieši sesijas laikā. Mācības pamest negribas, tāpēc studentes līdz pēdējam brīdim apmeklē lekcijas, kārto eksāmenus. Pēc bērniņa piedzimšanas situācija krietni vien sarežģījas. Un tad jaunās māmiņas nereti pieņem lēmumu par labu bērnam nevis mācībām. Liela nozīme šajā izvēlē ir arī finansiālajiem apstākļiem, īpaši tad, ja ģimenē abi vecāki ir studenti.

Ekonomikas studente Inese atzīst, ka priecājas par katru kursa biedreni, kura kļūst māmiņa, bet pati par bērniem vēl nedomā. Inese ir precējusies jau otro gadu, strādā firmā par sekretāri un bērniņu vēlētos pēc gadiem pieciem. Iemesls tradicionālais - aizņemtība, naudas trūkums, kā arī vēlme izbaudīt pirmos laulības gadus iespējami bezrūpīgāk.
- Bērns sev prasa nedalītu uzmanību. To viņam varēšu veltīt, kad būšu gan materiāli, gan emocionāli tam nobriedusi. Nevēlos pagaidām vēl sēdēt mājās, - saka Inese.
Daces draudzenei bērniņš piedzimis tūlīt pēc eksāmeniem. Dace stāsta, ka kursa biedri mutiskajos eksāmenos topošo māmiņu laiduši pirmo, lai viņai mazāk nāktos nervozēt. Daži pasniedzēji izturējušies saprotoši, bet citi izlikušies neredzam studentes "interesanto stāvokli". Bērns piedzimis ļoti nervozs.
- Eksāmenu stresi lika sevi manīt, - domā Dace.

Andželas meitiņa Žozefīne Anna pasaulē nāca pirms nepilna gada. Viņa stāsta, ka pasniedzēji izturējušies ļoti saprotoši, uzmanīgi. Dienā, kad viņa jau bijusi Dzemdību namā, kursa biedri kārtojuši ieskaiti. Pēc kāda laika viņa gājusi pie pasniedzēja, lai sarunātu, kad būtu iespējams nokārtot ieskaiti. Pasniedzējs vispirms jauno māmiņu apķēris un apsveicis ar meitas piedzimšanu. Arī kursa biedri katru dienu apjautājušies par Andželas pašsajūtu.
- Sākumā domāju, ka netikšu galā, ka vismaz uz laiku būs jāpamet studijas un jāņem akadēmiskais gads. Visa mana dzīve bija mainījusies, - atceras Andžela. Tomēr tikai mājās sēdēt viņai gluži negribējās. Mācīties un rakstīt studiju darbus gan viņa varot tikai naktīs, kad meita guļ. Lekciju laikā mazo Žozefīni auklē vīra vecāmāte.
Andžela stāsta, ka māte viņai visu laiku sacījusi, ka nav nekā svarīgāka par gaidāmā bērna veselību, ka pārlieku uztraukties nedrīkst. Stresi sesijas laikā jau bijuši, bet viņa nedomā, ka bērns tāpēc būtu niķīgāks.
- Meitiņa ir gudra un aktīva. Kad salīdzinu viņu ar citiem bērniem tajā pašā vecumā, man liekas, ka mana meita ir gudrāka, - uzskata Andžela.

Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Dite Liepa atceras, ka viņas pirmais bērns piedzimis, kad viņa mācījusies 3. kursā. Toreiz laulības un ģimene studiju laikā nav bijis nekas īpašs. Grupas biedrene, kura arī bijusi precējusies, sacījusi, ka katram pašam vajag izlemt, kad un kurā laikā dzemdēt bērnus.
- Šobrīd, kopumā ņemot, studentu ģimeņu ir maz. Es priecājos par katra studenta bērnu, tāpat kā par jebkuru, zinot mūsu demogrāfiskos apstākļus. Jaunajiem ir jāpalīdz. Uzskatu, ka bērni katru gadu nedzimst, un jaunajām māmiņām cenšos palīdzēt, - piebilst pasniedzēja.

Ginekoloģe Māra Zumente uzskata, ka jebkurā vecumā, kad grūtniecība ir plānota, bērniņš mīlēts un abi vecāki ieinteresēti, lai mazulis nāktu pasaulē, tam jānotiek. Neesot starpības, vai māmiņa ir studente vai strādājoša, jo stresi esot visās darbavietās.
- Grūtniecēm vienmēr mācu, ka ir jāizvērtē svarīgākais - vai nu bērna veselība, vai kāda labāka atzīme eksāmenā, nervozējot un stresojot, - stāsta ārste. Ja bērns ir gaidīts un mīlēts, mammai bērna veselība esot svarīgākais. Un tad uz eksāmenu varot iet smaidot. Pēc tam daudzas māmiņas sakot, ka kopā ar savu bērnu kārtojušas eksāmenu, piedalījušās izlaiduma svinībās. Sievietes ar savu bērnu visu laiku ir runājušas. Daudzas jaunās māmiņas studentes uzskata, ka bērniņam pienākoties balva jau par to vien, ka viņš visu laiku - gan lekcijās, gan eksāmenos - ir bijis kopā ar mammu.
Ginekoloģe uzskata, ka mūsdienās ir diezgan grūti studēt, gaidot bērniņu. Labi, ja esot saprotošs vīrs un pieņemami materiālie apstākļi. Bet, uzklausot pacientes, viņas bieži sakot, ka nevēlētos dzemdēt, kamēr nav pabeigtas studijas. Agrākajos gados studentes biežāk atļāvušās kļūt par māmiņām. Tagad studentiem nereti kā smags slogs esot mācību kredīts, neskaidrība par nākamo darba vietu. Tādēļ vidējais vecums, kad inteliģenta jaunatne sākot domājot par bērnu laišanu pasaulē, esot kā ārzemēs - apmēram 25 līdz 27 gadi, kad studijas jau pabeigtas. Tad jau sasniegts zināms kāpums karjerā.
Bet tām, kas ir izlēmušas, ka vēlas bērniņu, jāsaprot, ka būtiskākais ir viņu veselība. Ir jālieto vitamīni, jāmāk atpūsties, neskatoties uz to, ka ir lekcijas, jāiet uz speciālu aerobiku grūtniecēm. Jāmācās svaigā gaisā. Un tad jau it labi grūtniecību varot apvienot ar mācībām.
Daktere atzīst, ka viņas rīcībā neesot ziņu par tādiem pētījumiem, kuros būtu minēts, ka studējošām māmiņām bērni būtu slimīgāki par citiem.
- Ja ir iekšēja pārliecība, tad bērniņš jālaiž pasaulē, bet, ja vēlas ģimeni vēlāk, tas ir labi, ja ir darbs. Iespēja izmantot pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumu (nodokļu maksāšanas gadījumā) tomēr ir nozīmīgs atvieglojums. Jauki ir padzīvot pirms dzemdībām divus mēnešus mājās un domāt tikai par bērnu. Tomēr, lai nu kā, ģimene un bērns ir katra personiskā izvēle, uzsver Māra Zumente.