VIEDOKLIS 
Turpinot diskusiju par LU SP vēlēšanām

Matīss SĪLIS, LU SZF Politikas zinātnes II kursa students
11.01.2002

Lai neļautu apdzist Pētera Timofejeva aizsāktajai diskusijai par Latvijas Universitātes Studentu padomes (LU SP) vēlēšanām un cerot uz tālāku diskusijas izvēršanu, nolēmu izteikt arī savu viedokli par dažiem no kolēģi satraukušajiem jautājumiem.
Apskatot jautājumu par vēlēšanu sarakstu veidošanas principiem, jāsecina, ka tie ir… oriģināli. Timofejeva aprakstītais gadījums par iekļaušanu sarakstā pēc principa "aizgāju un piereģistrējos" ir patiešām "politoloģisks retums", kā to precīzi atzīmēja pats Timofejevs. Savukārt Kristīnes Antes rakstā (Ante K. "Esam vēl dzīvi" // LU SP Lapa 2001. gada 20. decembris) aprakstītais princips (jauno censoņu atzīšana "par gana piemērotiem saraksta ideoloģijai"), manuprāt, uzskatāmi norāda uz LU SP oligarhizāciju. Šāda rekrutācija, kur par pamatu tiek ņemta atbilstība ideoloģijai, par kuras saturu un esamību vispār, pārējie - neiesvētītie - studenti var tikai izdarīt minējumus, nekādi neveicina studentu iesaistīšanos sev svarīgu lēmumu pieņemšanas procesā. Par katra saraksta ideoloģiju vajadzētu būt informētiem arī savu izvēli izdarošajiem studentiem, ne tikai pašu sarakstu dalībniekiem.
Pašreizējajā situācijā, nav pārsteidzoši, ka studenti savu izvēli vēlēšanās izdara, vadoties pēc kandidāta piederības konkrētai fakultātei, nevis pēc kandidātu aizstāvētajām idejām. Nekādas informācijas par šīm idejām vienkārši nav! Tātad LU SP ievēlētie studenti pārstāv katrs savu fakultāti. Tikai kādas gan ir katras fakultātes īpašās intereses? Vai pašreizējajā Studentu padomē ir pārstāvēti tie studenti, kuri atbalsta, piemēram, rotācijas principa, vai, piemēram, vispārējas augstākās izglītības maksas ieviešanu? Vai LU SP spēs aizstāvēt studentu intereses šajos jautājumos, ja nav papūlējusies tās uzzināt?
Iepazīstoties ar vēlēšanu rezultātiem, pirmkārt, māc šaubas par SP leģitimitāti, jo 8% studentu piedalīšanās vēlēšanās nav uzskatāma par apmierinošu. Otrkārt, ir izveidojusies interesanta situācija, kurā proporcionālā velēšanu sistēma darbojas kā mažoritārā! 86,3% ekonomistu balso par "Paisumu"; 91,1% fizmatu - par "Mazajiem oranžajiem". Visvairāk vietu iegūst tas saraksts, kura fakultātei ir vairāk studentu. Treškārt, balstīšanās uz ideoloģiju pārvar fakultāšu robežas! "Nacionālās apvienības" saraksta ievēlētie seši kandidāti pārstāv piecas fakultātes! Kaut gan arī šim sarakstam ir savas "drošās" fakultātes.
Pašreizējā SP vēlēšanu sarakstu (partiju?) balstīšanās uz konkrētām fakultātēm norāda uz šo sarakstu veidojošo cilvēku un par tiem nobalsojušo (atgādināšu - 8%) priekšstatu par SP uzdevumiem - aizstāvēt konkrētu fakultāšu studentu intereses LU organizācijas iekšējās cīņās (piemēram, cīņās par līdzekļiem, labākajiem pasniedzējiem, labākajām kojām utt.). Vai šāds ir LU SP uzdevums? Jautāju vēlreiz - kādas ir fakultāšu īpašās intereses, kurām būtu jābūt pārstāvētām LU SP? Ja tādu nav vai arī tās ir salīdzinoši nesvarīgas, tad kādas ir studentu intereses un kā tās var tikt pārstāvētas, ja vēlēšanu sarakstus veidojošie cilvēki nav pauduši savus priekšstatus nedz par šīm interesēm, nedz par to īstenošanas līdzekļiem.
Varbūt šiem cilvēkiem šādu priekšstatu nav, bet ir, runājot Kristīnes Antes vārdiem, "tādas nepārspējamas pozitīvās īpašības kā uzdrošināšanās, enerģija un iniciatīva"? Vai mums būtu jāpievienojas LU SP priekšsēdētājai un jāizvēlas "tie saraksta kandidāti, kas ir motivēti darboties LU Studentu padomē. Tas nekas, ja viņiem vēl nav skaidras programmas un atbilstošas pieredzes"? Iedomāsimies šādu situāciju: tūristu autobuss brauc pa kalnainu apvidu, pēkšņi autobusa vadītāju ķer sirdstrieka. Pasažieriem jāizvēlas, kas vadīs autobusu līdz slimnīcai. Ir divi kandidāti - pirmais, ļoti aktīvs un entuziastisks puisis, kuram ļoti patīk grozīt autobusa stūri un kurš vienkārši no ādas lien laukā, lai viņam atļautu braukt, bet ir problēma - viņš to nekad nav darījis. Otrs kandidāts - pusmūža vīrs, kuram nav ne mazākās vēlēšanās sēsties pie stūres, jo viņš jau 20 gadus ir tālbraucējs šoferis. Kuru jūs sēdinātu pie stūres šajā situācijā?
Vēl viens diskutējams apgalvojums, kuru varam izlasīt Antes rakstā: "Kādēļ nebija vēlēšanu programmu? LU SP pārstāv studentu kopumu, nevis atsevišķas fakultātes. Minot priekšvēlēšanu programmā konkrētas problēmas, saraksts apliecina, ka apzinās tās." Pirmkārt, LU SP būtu jāpārstāv studentu kopuma intereses, bet tas nekādā gadījumā nav jādara sarakstam! Tie pat nevar to izdarīt! LU studentu kopums nav viendabīga masa, kurā visi domā vienādi. Katram sarakstam būtu jāpārstāv konkrētas grupas intereses. Savukārt kopīgo studentu interešu definēšana notiek LU SP ietvaros sarakstu ievēlēto pārstāvju savstarpējas mijiedarbības rezultātā. Otrkārt, ar problēmu uzskaitīšanu nepietiek! Ir nepieciešamas atbildes uz smago jautājumu: ko darīt? Par šīm atbildēm arī balso vēlētājs. Kā savā rakstā norādīja Pēteris Timofejevs: politisko kandidātu tikšanās ar vēlētājiem tiek praktizēta tieši ar šo mērķi - lai kandidāti apzinātos svarīgākās problēmas un lai vēlētāji varētu iepazīties ar dažādu kandidātu piedāvātajiem problēmu risināšanas ceļiem un izvēlēties sev piemērotāko.
Ceru, ka turpmākajā diskusijas gaitā izdosies rast risinājumus tām problēmām, kas līdz šim ir konstatētas. Šo problēmu risināšana cels gan studentu politisko aktivitāti, gan politisko kultūru.